"Pabalstu sistēmas reformas plāns ir, bet šeit ir ļoti sarežģīta procedūra, lai pieņemtu. Pirmkārt, ir jāsaskaņo ar pašvaldībām. Un sarunās ar pašvaldībām, kas notika pirms budžeta apstiprināšanas, mēs neesam panākuši vienošanos šāda plāna apstiprināšanai," teica Reirs.
Viņš atgādināja, ka sociālās palīdzības sniegšana un sociālais darbs lielā mērā ir pašvaldību ziņā. "Valsts tikai nosaka šos minimālos ciparus," teica labklājības ministrs, norādot – diskusiju par pabalstu sistēmas reformu plānots sākt nākamā gada janvārī vai februārī.
Ministrs piebilda, ka pret pabalstu iespējamo celšanu iebilst darba devēji, ņemot vērā grūtības atrast darbiniekus. "Ir reģioni, kur cilvēki sēž uz pabalstiem un šeit ir jāsalāgo [visas intereses]," uzskata labklājības ministrs.
Reirs gan neminēja, kādus pabalstus varētu skart plānotā reforma.
Jau ziņots, ka ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamā minimuma diferencēšana, kas pakāpeniski sākta ar 2016.gadu, nedaudz mazinās nevienlīdzību, tomēr visiem nepalīdzēs, to starpā ir daļa mazturīgo.
