Nākamajā mācību gadā skolās eksperimentāli būs jauns mācību priekšmets - datorika

No 2018. gada skolēni apgūs datorzinības jau no pirmās klases. Kā atsevišķs priekšmets datorika gan joprojām sāksies tikai piektajā klasē, tomēr jau pirmajās klasēs plānots skolēnus iepazīstināt ar informācijas tehnoloģijām citos priekšmetos. Šobrīd Valsts izglītības un satura centrs izstrādā metodiku, kā to izdarīt. Tikmēr Izglītības un zinātnes ministrija aicina skolas pieteikties jaunās mācību programmas izmēģināšanai, sākot ar nākamo mācību gadu.

Izglītības ministrija šogad skolām piedāvā aprobēt piecas datorzinību mācību programmas dažādām vecuma grupām. Tajās līdz šim esošo informātiku nomainīs datorika, kas ir plašāks jēdziens, kurš ietver sevī arī programmēšanu, nevis tikai programmu lietošanu. Tomēr galvenais jaunumus ir datorikas mācīšana, sākot jau ar pirmo klasi.

Tas gan notikšot integrēti, jau esošo mācību priekšmetu saturā. Tādēļ šobrīd tiek izstrādāta metodika, kā to vislabāk izdarīt, stāsta Valsts izglītības un satura centra direktore Agra Bērziņa.

„Šobrīd tiek uzsākts darbs pie mācību programmu izveides, izstrādes, pie apgūstamo jautājumu loka sagatavošanas, lai varētu uzsākt šo visu iecerēto programmu. Un šī brīža darba grupa, kura ir uzsākusi jau pagājušā gadā pavisam rudens pusē savu darbu, jau apzina tos jautājumus, kuri būtu iekļaujami tajās programmās, ko mēs minējām,” stāsta Bērziņa.

Apmierināta ar Izglītības ministrijas izvēlēto kursu datorikas virzienā ir Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija. Tās prezidente Signe Bāliņa gan uzsver - sākumā asociācija vēlējās, lai datorikai būtu vēl lielāka loma mācību saturā. „Mums kā nozarei ambīcijas bija daudz lielākas. Mēs gribējām, lai, sākot no otrās klases, informātika ir kā mācību priekšmets ar, teiksim, stundu nedēļā, bet šī pieeja ir labs sākums,” saka Bāliņa.

Kā stāsta Bāliņa, nozīmīgi ir ne tikai sākt datora apmācību agri, bet arī paplašināt mācību vielu. Pēc viņas domām, skolēnu šaurā izpratne par to, kas ir IT, noved pie vilšanās studiju gados.

„Ir zināms tas, ka IT speciālisti ir bijuši visus gadus Top 5, ja vērtē pēc ienākumiem, algu līmeņa. Tajā pašā laikā, jaunieši, kas aiziet studēt informācijas tehnoloģijas, liela daļa no viņiem, 30 – 35%, šīs studijas pamet jau pirmajā gadā. Un nereti iemesls ir tas, ka tas, kas ir gaidīts, ko es mācīšos, tas nav tas. Un varbūt arī šis zināšanu līmenis arī citās eksaktajās zinātnēs, tajā pašā matemātikā, fizikā, ķīmijā, šīs zināšanas nav pietiekamas. Un tāpēc mēs sapratām, ka kaut kas ir jāmaina,” skaidro Bāliņa.

Pašlaik aprobācijai pieteikušās ir 14 skolas. Viena no skolām, kas 1. septembrī izmēģinās jaunās mācību programmas, ir Valmieras sākumskola. Skolas direktors Artūrs Skrastiņš stāsta, ka jaunie skolēni jau tagad bieži izmanto datorus mācībās. „Viņi jau raksta, piemēram, zinātnisko darbu noformējot datora rakstā. Lai gan tas nav obligāti, bet to viņi dara. Un tad ir jautājumi no vecāku puses, vai bērnam ir mācīts to darīt. Mēs sakām, bērni vēlas, bet mēs neesam mācījuši. Mēs dodam padomu tajā brīdī, kad viņš raksta. Ir tāda divdomīga situācija. Bet, ja skolā par šīm lietām sāk runāt jau pašā sākumā, ka tā mēs noformējam lapu, tā ir izklājlapa, tā ir „PowerPoint” prezentācija, tad arī mierīgi to var izmantot,” akcentē Skrastiņš.

Kā uzskata ministrijā, papildu līdzekļi programmu ieviešanai nebūs vajadzīgi. Skolas lielākoties tehniski esot gatavas jau tagad. Turklāt vēl ir trīs gadi, lai papildinātu savus datoru krājumus, gan izmantojot pašvaldību līdzekļus, gan Eiropas struktūrfondus.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti