„Te, protams, ir dīvaina sakritība, ka divas dienas vēlāk pie „De facto” žurnālista mājās notiek kratīšana, tā trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja bijusī "De facto" žurnāliste, tagadējā "Ventspils naftas" sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Nagla, kura Strasbūrā sūdzējās par viņas dzīvesvietā veikto kratīšanu tā dēvētajā Neo lietā.
"Divi it kā nesaistīti notikumi, bet pārāk tuvu laikā kopā, lai tos varētu pilnībā ignorēt,” saka Nagla, piebilstot, ka šādam pieļāvumam viņai nav nekāda faktoloģiska pamata, taču „kopsakarības liek padomāt, vai iekšlietu resursi kādreiz nav izmantoti ne gluži tiem mērķiem, kam tie paredzēti”.
Nagla gan norāda, ka toreiz ne viņai, ne Gestem šis mājiens nebija saprotams. „Tas ir žurnālista uzdevums nesaprast šādus mājienus un neņemt viņus vērā. Tajā brīdī, kad tos uztver kā mājienus, tad tu vairs nevari būt godīgs žurnālists,” uzskata bijusī žurnāliste.
Nagla arī pauda cerību, ka ka Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lēmums Neo jeb Ilmāram Poikānam nāks par labu. Viņa uzsver, ka tiesas ir neatkarīgas institūcijas, un jautājums, par to, vai ECT lēmums arī Poikānam var būt labvēlīgs, ir vairāk jautājums juristiem. Tomēr, „ja manā kratīšanā iegūtā informācija kaut kādā veidā kalpo par pierādījumu un tagad ir ECT lēmums, kas saka, ka kratīšana ir bijusi nelikumīga, es ceru, ka tas Poikāna kungam nāks par labu”, norādīja bijusī žurnāliste.
Jau vēstīts, ka ECT lēmusi, ka Latvijas valstij ir jākompensē 20 000 eiro (14 056 lati) Naglai par to, ka tikusi pārkāpts Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pants par vārda brīvību. Tiesa uzskata, ka jebkura kratīšana, kurā žurnālistam tiek izņemtas datu glabāšanas ierīces, rada jautājumu par žurnālista vārda brīvības, tostarp informācijas avotu aizsardzību. ECT uzskata, ka konkrētajā lietā netika sniegti atbilstoši un pietiekami iemesli kratīšanas veikšanai, liecina ECT publicētais spriedums.
