Latviju aizsargā arī būšana kolektīvajā aizsardzības sistēmā – NATO.
Vienlaikus Krievijas spēku klātbūtne Baltkrievijā paplašina teritoriju, par kuru NBS ikdienā pastāvīgi jāveic monitorings par to, kā šie spēki darbojas un kā tas varētu apdraudēt.
Pēc Kalniņa teiktā, šī arī nav pirmā reize, kad Krievijas spēki Baltkrievijā palikuši pēc mācību beigām.
Latvijā nav nepieciešams paaugstināt kaujas gatavību, jo spēku koncentrācija ir gar Ukrainas robežu, to nav pie robežas ar Latviju. Tāpat neesot arī tehnoloģiju draudi.
Latvijas bruņotajos spēkos pašlaik esot absolūta pārliecība un pozitīva augsne, ka par esošo situāciju nevajag satraukties. Protams, Latviju uztrauc Krievijas režīma mērķi, ka tā grib sasniegt savas imperiālisma ambīcijas, apdraudot savas kaimiņvalstis.
Kalniņš sacīja, ka pašlaik Krievija spēlē uz izturību – kurš pirmais padosies. Tomēr ap 100 000 karavīru pie Ukrainas ir ekonomiski un morāli grūti izturēt, tāpēc drīz jābūt atrisinājumam. Daļēji vismaz morālā spriedze mazināšoties, Krievijas "miera uzturētājiem" ieejot Austrumukrainā.
KONTEKSTS:
2014. gada februārī pēc ilgstošiem protestiem tika gāzts prokrieviskais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs. Politisko nestabilitāti savā labā izmantoja Krievija, kas anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Krievija arī atbalstīja bruņotās separātistu vienības, kas Donbasa reģionā cīnījās pret Ukrainas armiju.
2014. gada septembrī tika parakstīta "Minskas vienošanās" par pamieru, 2015. gada februārī Minskā parakstīja jaunu miera plānu. Taču mazākas sadursmes starp Ukrainas armiju un Krievijas atbalstītajiem separātistiem joprojām turpinās. Kopš konflikta sākuma nogalināti vairāk nekā 14 000 cilvēku, no tiem vairāk nekā 3000 bija civiliedzīvotāji.
Starptautiskā sabiedrība joprojām uzskata Krimu par Ukrainas sastāvdaļu un nav atzinusi arī separātistu pasludinātās Doneckas un Luhanskas "tautas republikas".
Ukraina vēlas pēc iespējas ātrāk kļūt par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, bet pret Ukrainas pievienošanos NATO kategoriski iebilst Krievija.
Pēdējā laikā Krievija savilkusi līdz pat 150 000 karavīru pie Ukrainas robežas, kas liecina par iespējamo gatavošanos uzbrukumam. ASV un Eiropas Savienība brīdina, ka uzbrukums Ukrainai izraisīs nopietnas sekas, pret Krieviju tiks ieviestas bargas sankcijas.
