Iekšlietu ministrijā aģentūrai LETA apliecināja, ka šāds lēmums pieņemts, jo Aijo pieņēmis Krievijas pilsonību, neatsakoties no Latvijas pilsonības.
Jau ziņots, ka pārvalde pērnā gada nogalē sāka pārbaudi, lai lemtu par Latvijas pilsonības atņemšanu Aijo.
Viņš gada nogalē publiski tika izplatījis paziņojumu un fotoattēlus, ka pēc astoņu gadu procesa viņš kļuvis par Krievijas pilsoni. Aktīvists fotogrāfijās bija redzams, turot rokās Krievijas pilsoņa pasi.
Aijo jau vairākus gadus uzturas Krievijā, bet Latvijā ir izsludināts meklēšanā, lai tiktu saukts tiesas priekšā.
2015. gada februārī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa izsludināja Aijo meklēšanā krimināllietā, kurā viņš apsūdzēts par publisku aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas valsts varu. Aijo bija jāstājas tiesas priekšā, taču viņš bija aizbēdzis no Latvijas uz pašpasludināto "Luhanskas tautas republiku". Vēlāk viņš pārcēlās uz Krieviju.
2015. gada 19. februārī stājās spēkā izmaiņas Krimināllikumā, kas aizliedz prettiesiski piedalīties bruņotā konfliktā ārvalstīs. Ņemot vērā minēto, Valsts drošības dienests (VDD) sāka jaunu kriminālprocesu pret Aijo, un arī šajā lietā viņš izsludināts meklēšanā.
Savukārt pagājušā gada aprīlī Augstākā tiesa nolēmusi neierosināt kasācijas tiesvedību lietā, kurā Aijo tika apsūdzēts par aicinājumiem likvidēt Latvijas valstisko neatkarību un teritoriālo vienotību, līdz ar ko spēkā stājās viņam piespriestais cietumsods uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem.
Aijo savulaik Latvijā bija pazīstams kā neofašistiskās Nacionālboļševiku partijas biedrs, tad iekļāvās tā dēvētajā Doneckas komunistiskajā partijā.
