Labrīt

Mežsaimniecība: Nacionālās enciklopēdijas šķirklis

Labrīt

Starptautiskā forumā Kanādā spriedīs par PTO reformu piedāvājumu

Ķīmija: Nacionālās enciklopēdijas šķirklis

Nacionālās enciklopēdijas šķirklis - ķīmija

Kamēr vēl tikai tuvojās ilgi gaidītās Nacionālās enciklopēdijas elektroniskās versijas atklāšana gada nogalē, jau šobrīd ir pieejams enciklopēdijas drukātais sējums par Latviju. Saturu veido dažādu nozaru ekspertu sagatavoti šķirkļi un apakštēmas. Šorīt rubrikā - šķirklis ''Ķīmija''.

Organiskās sintēzes institūta laboratorijas vadītājs ķīmijas doktors Pēteris Trapencieris ir viens no enciklopēdijas autoriem, kas par ķīmijas tematu rakstīja, spītējot pēkšņām veselības problēmām. Lai gan  profesors arvien atgūst valodas prasmes, viņš labprāt klausītājiem vēlējās izstāstīt par ķīmijas pirmsākumiem Latvijā.

Ķīmijas attīstība Latvijā sākās pirms 150 gadiem Rīgas Politehnikumā, kad izveidoja Ķīmijas nodaļu. Rīgas baltvācietis Vilhelms Ostvalds, kas bija Rīgas mucinieka dēls, izskolojās ķīmiju un fiziku Tartu universitātē,  un no 1882. gada viņš bija profesors Rīgas Politehnikumā. Ostvalda skolnieku vidū ir arī Pauls Valdens. Viņš savukārt sāka organiskās ķīmijas virzienu - dinamisko stereoķīmiju, tie ir organisko vielu uzbūves pamati - kā veidojas organisko savienojumu ģeometrija un kādas likumības daba ļoti labi ievēro, sintezējot jaunas vielas. Ar to Valdens iegāja visu laiku dižāko ķīmiķu sarakstā, kas nāca no Latvijas.

Ostvalds aizbrauca 19. gadsimta beigās uz Leipcigu, bet Valdens aizbrauca uz Rostoku, un pasaules ķīmiķi viņus uzskata par vācu ķīmiķiem. Taču viņu saknes ir Latvijā un savus lielākos atklājumus viņi veica tieši Rīgā. Kad pēc Pirmā pasaules kara nodibināja Latvijas Universitāti, tad tur ķīmijas tradīcija turpinājās.

''Kad mani skāra slimība, tad es domāju - izlikšos mazāks par zāli, bet kolēģi man uzstāja, ka tagad tas ir vajadzīgs vēl vairāk, un man iedeva papildu tematus, kurus es pieveicu ar pūlēm. Viss izgaist no atmiņas, un man likās, ja es neko neuzrakstu enciklopēdijai, tad nākošām paaudzēm tas būs zudis,'' par savu darbu ensciklopēdijas šķirkļa sagatavošanā saka profesors Trapencieris.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti