Nacionālo enciklopēdiju veido septiņu cilvēku komanda galvenā redaktora Valtera Ščerbinska vadībā sadarbībā ar visdažādāko jomu speciālistiem. Mērķis ir radīt universālu un uzticamu zināšanu datu bāzi latviešu valodā, ko varētu nemitīgi pilnveidot un papildināt.
Nacionālās enciklopēdijas redakcija ir Nacionālās bibliotēkas struktūrvienība un arī darbojas bibliotēkas ēkā. Galvenā redaktora Valtera Ščerbinska kabinetā pie sienas ir milzīga pasaules karte, kas, kā viņš stāsta, gan tīri praktiski palīdz saprast ģeogrāfiskos akcentus, gan reizē kalpo arī kā simbols.
“Pasaules karte savā ziņā simbolizē to, ka tā ir universāla enciklopēdija, kurā būs informācija ne tikai par Latviju, bet par visu pasauli. Būtībā tas mūsu mērķis ir sniegt latviešu valodā latviešiem informācijas resursu par dažādām pasaules norisēm,” saka Valters Ščerbinskis.
Šāda universāla enciklopēdija Latvijā top pēc 30 gadu pauzes, iepriekšējā izdota kā Latvijas padomju enciklopēdija pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados.
Šobrīd Nacionālās enciklopēdijas elektroniskajai versijai sagatavoti aptuveni 400 šķirkļi, ko redaktori izveido no dažādu jomu speciālistu iesūtītajiem rakstiem.
Valters Ščerbinskis gatavs nodemonstrēt elektronisko vidi. Latvijas Radio izvēlās šķirkli, kas pirmais piesaista uzmanību, un tā ir - ārpusgalaktiku astronomija.
“Tātad šeit redzams autora vārds – Dainis Draviņš. Neviens no šiem rakstiem nebūs anonīms. Tad tālāk ir pats teksts, kas veidots pēc noteiktas tipveida shēmas. Tad šeit pašā tekstā ir atzīmētas vietas, uz kurām būs saites, tālāk meklējot. Jo elektroniskā versija, līdzīgi kā jebkura cita enciklopēdija, piedāvā priekšrocību, ka jūs varat ātri no viena interesējoša vārda pārlēkt uz citu,” stāsta Ščerbinskis.
Pēc līdzīga principa veidoti arī pārējie šķirkļi, veltīti vēsturei, arhitektūrai, reliģijai, kino un neskaitāmām citām jomām.
Šī universālā enciklopēdija arī lasītājiem būs pieejama elektroniskā formātā, tās pamatversiju internetā izvietos nākamā gada nogalē, taču tā nepārtraukti tiks papildināta.
“Enciklopēdija ir process, nevis kaut kas gatavs, tas nozīmē, ka enciklopēdijai vajag vismaz 100 gadus, lai kārtīgi ieskrietos latviešu valodā. Elektroniskajā vidē mēs atvērsim 2018.gada nogalē un tur būs daudzas lietas, bet ar katru dienu nāks klāt kaut kas, vai tiks pilnveidots esošais,” stāsta redaktors.
Pēc klajā nākšanas papildināt savukārt nevarēs otru izdevumu, pie kā arī šobrīd strādā redakcija, un tas būs speciāls Latvijai veltīts sējums drukātā formātā.
“Loģiski, strukturēti izveidots sējums, kurā ir stāsts par mūsdienu Latviju. Kādas ir tās lietas, kas raksturo, cipari, ilustrācijas, kartes, grafikas un tā tālāk. Savā ziņā šis sējums varētu būt zināma liecība par mūsu laikmetu, par to, kādi mēs bijām. Pēc 50 gadiem varbūt taisīs vēl kādu citu līdzīgu sējumu, un varēs skatīties, kādi tajā laikā bija cilvēki, ar ko viņi nodarbojās,” klāsta Valters Ščerbinskis.
Enciklopēdija ir populārzinātnisks resurss, tai ir sava raksturīga valoda, un par to rūpējas piecas teksta redaktores.
Santu Jērāni Latvijas Radio sastop brīdī, kad viņa strādā pie raksta par sociālās aizsardzības institūcijām Latvijā, paredzēta Latvijas sējumam.
„Mans uzdevums ir sakārtot tekstu tā, lai to saprastu ne tikai nozares speciālisti, bet jebkurš lasītājs, jo enciklopēdija nav domāta tikai nozares speciālistam, bet jebkuram cilvēkam, sākot ar 1.klases skolēniem un beidzot ar doktorantiem un profesoriem, un tas varbūt reizēm tas grūtākais uzdevums – panākt, lai to saprot visi,” atzīst Santa Jērāne.
Redaktores Ievas Heimanes pārziņā ir lietišķās zinātnes, kas viņai sākotnēji šķitis grūti savienojams ar viņas klasiskās filoloģes izglītību, bet, strādājot pie enciklopēdijas, viņa iegājusi gluži vai azartā, to visu izzinot.
Nacionālās enciklopēdijas veidotāju darba augļus publiski varēs ieraudzīt nākamā gada nogalē, kad ceļu pie lasītājiem sāks gan enciklopēdijas elektroniskā versija, gan speciāls Latvijai veltīts sējums drukātā formātā.