Aktuāli

CSDD valdes loceklis Jānis Golubevs par drošību uz ceļiem tumšajā laikā

Aktuāli

Komentārs. Madara Fridrihsone par nākamā gada valsts budžetu

Nacionālās apvienības "deputātu kvotu" projekti vēl top

Nacionālās apvienības šī gada «deputātu kvotu» projekti vēl tapšanas stadijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Pērnruden, lemjot par šā gada valsts budžetu, Saeimas deputāti tik ļoti aizrāvās ar priekšlikumu iesniegšanu, ka beigu beigās atbilstoši parlamentāriešu ieskatiem tika sadalīti aptuveni 28 miljoni eiro. Valsts nauda tika dāsni atvēlēta gan dažādu pašvaldību, gan nevalstisko organizāciju pieteiktiem projektiem. Politiķi sola valsts budžeta naudu pēc tā sauktā deputātu kvotu principa vairs nedalīt. Latvijas Radio nolēma šonedēļ pārbaudīt, kā pērnā gada saņēmēji tērē piešķirto ''deputātu kvotu'' naudu, kas jāizmanto līdz gada beigām.

''Deputātu kvotas'' ir naudas daudzums, ko valsts budžeta pieņemšanas laikā Saeimas deputāti atvēl saviem priekšlikumiem. Deputāti pirmām kārtām allaž naudu iedalījuši savu politisko spēku vadītajām pašvaldībām. Nacionālās apvienības (NA) valdes locekļa Egila Helmaņa vadītā Ogres novada pašvaldība tādā veidā pērn tika pie 300 000 eiro. Toreiz gan Helmanis bija vicemērs un domes priekšsēdētāja krēslā nonāca šogad pēc pašvaldību vēlēšanām.

170 000 eiro no valsts budžeta naudas tika piešķirti Ogres Brīvības ielas skvēra pārbūvei, kurā plānots ierīkot divas strūklakas, savukārt 100 000 eiro Ogres Kultūras nama kāpņu remontam. Skvērs jau drīzumā būšot pabeigts, taču kāpņu remonts prasa vairāk laika, stāsta Helmanis:

''Mēs esam tikuši pietiekoši tālu, bet mums ir atsegtas konstrukcijas, un viņas ir bojātas. Šobrīd mēs veicam ekspertīzi šīm konstrukcijām un tad turpināsim tālāk darboties. [Remontdarbi] tur ir vairākās kārtās, trīs kārtās, un pēdējā kārta tiks pabeigta nākamajā gadā.''

Vēl pirms kritikas viļņa par ''deputātu kvotu'' apmēriem liela daļa politiķu izvēlējās par tām nerunāt. Helmaņa vadītās Ogres pašvaldības attieksme ir atšķirīga. Pašvaldības mājaslapā rakstā par kultūras nama kāpņu remontu tieši uzsvērts, ka 100 000 eiro piešķirti no Nacionālās apvienības deputātu kvotām.

''Mums nav par ko kautrēties. Es uzskatu, ka jebkurš finanšu instruments, aiz kura stāv reāli cilvēki un viņu vajadzības, par to ir jārunā. Manā skatījumā šīs ''deputātu kvotas'' ir atskaite arī tiem cilvēkiem, kas ir ievēlēti Saeimā, lai viņi nepazaudētu saikni ar savu tiešo vēlētāju vai cilvēkiem, no kuru vidus viņi ir nākuši,'' norāda Helmanis.

Skvērs un Kultūras nams Ogrē atrodas netālu viens no otra – gājējiem paredzētā Brīvības ielas posma pretējās pusēs. Garāmejošie ogrēnieši par remontiem pilsētas centrā gan pārsvarā nevēlas runāt. Antons norāda - Kultūras nama kāpnes iepriekš esot sašķiebušās, taču par skvēra remonta lietderību viņš nav gatavs spriest:

''Skicē tur diezgan smuki izskatās. Kāpnes bija sašķobījušās, tā kā bija jau droši vien jāmaina. Tās ir manas domas.''

Skvēra pārbūvi Ogrē kritizē vairāki uzrunātie garāmgājēji, kas valsts naudai saredz lietderīgākus mērķus.

Ogrēniete: ''Bija tikko remonts. Nauda bija iztērēta. Kāpēc tagad atkal kaut ko taisa, es nesaprotu. Soliņi, bruģis, viss bija sataisīts. Kāpēc tagad atkal kaut ko dara? Es tā domāju, ka nauda tam nebija jātērē. Labāk būtu ceļus remontējuši.''

''Labāk, lai tuneli uztaisītu, kuru jau 20 gadus kā taisa, nevar uztaisīt, tur es saprotu. Bet šeit  priekš kam - lai plunčātos? Kāda jēga? Tunelis ir vajadzīgs visiem. Atvieglo pārbrauktuvi. Te vienmēr ir korķi. Nauda vējā, bet tuneļa nav,'' šķendējas kāds ogrēnietis.

Pēc Nacionālās apvienības priekšlikumiem naudu šogad ieguva ne tikai pietuvinātās pašvaldības, bet arī sports. 186 000 eiro „nacionāļi” piešķīra Latvijas Brīvās cīņas sporta klubam internāta būvniecībai.

''Nacionālajā apvienībā ir daudz bijušie cīkstoņi. Raivis Dzintars bija labs brīvās cīņas cīkstonis,'' saka treneris Visvaldis Freidenfelds, brīvās cīņas internāts ir viņa projekts. Iepriekš internātam vieta bijusi netālu esošajā bērnudārzā, taču tur telpas bija jāpamet. Tagad Freidenfelda jaunuzceltā internāta ēka Sergeja Eizenšteina ielā Rīgā no ārpuses izskatās praktiski pabeigta, taču iekšdarbi turpināsies vēl pāris mēnešus. Šeit būs vieta 24 brīvās cīņas censoņiem – guļamistabas, dušas, ēdnīca un, protams, vieta treniņiem.

''Apskaties – logi tik augstu. Logi ir augstāki, lai cīnoties neizmet kādu pa logu ārā. Te nāks paklājs iekšā.'' -

Freidenfelda vīzijā ēka ir Latvijas brīvās cīņas meka, kur pieredzējušais treneris vietu redz arī Latvijas Cīņas federācijas administrācijai. Viņš cer, ka internātu pēc pabeigšanas palīdzēs uzturēt pašvaldības, no kurām nāks audzēkņi.

Freidenfelds būvniecībā ieguldīja savu naudu, taču, kad līdzekļi pietrūkuši, caur Nacionālās apvienības līderiem izdevās piesaistīt valsts finansējumu:

''Raivis [Dzintars] un [Imants] Parādnieks atbrauca un apskatījās, ka tomēr te ir lieta, kur ielikt, lai lauku bērniem būtu vismaz kādas perspektīvas ar to sportu saistītas, lai varētu šeit pilnveidoties un sasniegt rezultātus. Citi saka, es tur izdarīšu, dodiet naudu, bet man aiz muguras stāv vēsture, kur es jau divus olimpiešus tajā mazajā bērnudārza telpiņā izaudzināju, un trīs Eiropas čempionus. Man jau bija, ko teikt.''

Kopumā pēc Nacionālās apvienības deputātu priekšlikumiem šā gada budžetā tika sadalīti aptuveni 4 miljoni eiro.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti