Nacionālā botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns Latvijas Televīzijas raidījumam ”Rīta Panorāma” atzina, ka zinātniskās darbības attīstību kavē finansējuma trūkums, bet slikti rezultāti traucē piesaistīt papildu starptautisku finansējumu.
„Tu esi slikts, jo nav starptautiskā finansējuma, un nav finansējuma, jo esi slikts,” situāciju raksturoja Svilāns.
Viņš atzina, ka trūkums ir arī tehnoloģiskā bāze, modernajām tehnoloģijām nebija naudas. „Atzīstu šos trūkumus, tos zinām arī bez starptautisko ekspertu atzinuma,” norādīja Svilāns.
Taču viņš uzsvēra, ka Latvijas mēroga zinātniskos institūtus nevar salīdzināt ar lielām starptautiskām iestādēm, taču Latvijas mērogā šie institūti ir svarīgi un tos nedrīkst slēgt.
Savukārt jaunās valdības izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete ceturtdien intervijā Latvijas Radio pauda, ka šis starptautisko ekspertu vērtējums vēl būtu jāizanalizē, jo, ņemot vērā zemo finansējuma līmeni zinātnei, Latvijas zinātnisko institūtu rezultāti ir pat ļoti labi.
Ir jānodrošina darbības apstākļi, nevis jāslēdz Botāniskais dārzs, sacīja Druviete.
Jau ziņots, ka 22 zinātniskās institūcijas pēc iepriekšējā izglītības ministra Vjačeslava Dombrovska (Reformu partija) skaidrojuma varēja gatavoties slēgšanai, apvienošanai vai arī tām vairs nepienāksies valsts nauda, jo šīs iestādes starptautiskie eksperti novērtējuši viszemāk. Sliktāk novērtētie atzīst, ka problēmas ir zināmas, un tas ir pirmkārt naudas trūkums - citiem jau tagad nav valsts naudas, bet vēl citus plānots apvienot. Slikto vērtējumu atbildīgā ministrija skaidro ar ilgstošo finansiālo knapināšanos, kas novedis pie trūkumiem infrastruktūrā un pētniecībā, un sola vēl vienoties par tālāko stratēģiju.
