Aizkavēšanās notikusi līdz ar jauniem atklājumiem. Piemēram, kapelā, altāra daļā ir atrasts unikāls sienas gleznojums.
“Dokumentu rullis, stilistika – viss norāda, ka viduslaiku [darbs]. Tas Baltijai ir baigais ūnikums! Vai dieviņ, re, kā atradās!” norādīja uzņēmuma “Aqua Latvia” restaurators Valdis Platais.
Par šiem atradumiem trešdien savs vārds jāsaka mākslas zinātniekiem un vēsturniekiem. Rīgas pils atjaunošanas padomei, kuru vada Latvijas zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis, jādod zaļā gaisma vai nu otrās kārtas turpināšanai, vai padziļinātai atradumu izpētei. “Viens ir – turpinām iepirkumu, turpinām otro kārtu un izpētes darbus veicam paralēli, izmaiņas projektā varam veikt autoruzraudzības kārtībā, šis būtu ātrākais un pareizākais virziens,” norādīja VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Rolands Neimanis.
Pagaidām darbi kavējas par trim mēnešiem un cerība pili jeb muzeju nodot 2021. gada sākumā saglabājas. Ja padome neļaus sākt būvniecību, termiņi kļūst neparedzami.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs baidās no tā, ka jurģi aizvien attālinās. Maijā beidzas arī būvprojekta termiņš. “Ja uz to brīdi nav uzvarētāja, nav celtnieka, kas izņēmis būvatļauju, projekts būs jāpārstrādā. Jautājums ar bārdu. Skumji! Skumji! Māja stāv tukša un labāka nepaliek,” neslēpj muzeja direktors Andris Radiņš.
Kvalifikāciju izturējušas četras lielās Latvijas būvfirmas. Tagad tām ir jāsacenšas par to, kura pili renovēs. Kopējā projekta tāme ir nepilni 20 miljoni eiro, būvniecības izmaksas pagaidām lēš 14 miljonu eiro apmērā. Bet cenas šo gadu laikā ir pamatīgi augušas un arī šis jautājums, visticamāk, būs jāpārskata.
