Par šo iniciatīvu Vējonis paziņoja pagājušajā nedēļā, kad pauda apņēmību jau šonedēļ iesniegt Saeimā attiecīgus pilsonības likuma grozījumus. Patlaban spēkā esošais Pilsonības likums jau kopš 2013. gada noteic, ka nepilsoņu ģimenēs dzimušajiem mazuļiem Latvijas pilsonība tiek piešķirta, ja attiecīgu vēlēšanos apliecinājis viens no bērna vecākiem.
Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars norādīja, ka, pretēji Nacionālās apvienības nostājai, atbalstot Vējoņa pieteikto iniciatīvu, koalīcijas partneri pārkāptu Māra Kučinska valdību veidojošo partiju koalīcijas līgumu.
“Koalīcijas līgumā ir noteikts jautājumu loks, par ko ir jāpanāk konsenss, lai varētu virzīties uz priekšu, un pilsoņu loka paplašināšana ir viens no šādiem jautājumiem,” atgādināja Dzintars.
Viņš norādīja, ka Latvijā nav vienotas izglītības sistēmas, “kas ir viens no priekšnosacījumiem, lai varētu šādu jautājumu diskutēt”, tāpēc Nacionālā apvienība izmanto savas veto tiesības un aicināja šo priekšlikumu neatbalstīt.
“Arī no koalīcijas partneriem guvām apstiprinājumu, ka šis jautājums netiks skatīts un Nacionālās apvienības pozīcija tiek respektēta,” sacīja Dzintars.
Jau ziņots, ka Vējonis plānoja tuvākajā laikā iesniegt Saeimā likumprojektu, kas noteiks, ka jauni nepilsoņi Latvijā vairs nevar piedzimt, jo - vai nu nepilsoņu bērniem jākļūst par Latvijas pilsoņiem ar piedzimšanas brīdi, vai arī viņu vecākiem jāizvēlas viņiem citas valsts pilsonība. Vējonis gan uzsvēra, ka šāds ierosinājums neparedz atteikšanos no nepilsoņa statusa vispār vai naturalizācijas procesa atvieglošanu.
2016.gadā kā nepilsoņi tika reģistrēti 52 jaundzimušie, kas ir trīs reizes mazāk nekā pirms trijiem gadiem. Kopumā nepilsoņa statuss ir nedaudz vairāk nekā 6 tūkstošiem bērnu. Kopš 1990. gadu vidus, kad nepilsoņu īpatsvars sasniedza 29% no Latvijas iedzīvotājiem, tas ir ievērojami sarucis, un tagad nepilsoņu skaits nedaudz pārsniedz 11% no visiem iedzīvotājiem, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati.