Tāpat priekšlikumi paredz, ka nevar noteikt noilgumu iespējai konstatēt sadarbības faktu un Valsts drošības komiteju (VDK).
Nacionālās apvienības priekšlikumi iesniegti likuma "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" grozījumiem, kurus Saeima izskatīs otrajā lasījumā.
NA uzskata, ka sadarbības fakta ar VDK konstatācijai nevar būt noilguma. Tas nozīmē, ka ierobežojumi, kas attiecas uz bijušās VDK darbiniekiem un iespējas šo sadarbības faktu pierādīt, būtu jāsaglabā uz neierobežotu laiku. Pašlaik likums paredz, ka šogad vasarā iestājas noilgums un tiesās vairs nevarēs vērsties, lai konstatētu vai apstrīdētu sadarbību ar VDK. Parlamentā izskatāmie likuma grozījumi paredz pagarināt šo iespēju vēl par 30 gadiem.
Tāpat NA uzskata, ka ir jāizgaismo komunistiskā okupācijas režīma represīvās un totālās kontroles sistēmu, un tas nozīmē, ka jāparedz iespēja politiski vēsturiski un juridiski izpētīt un izvērtēt materiālo un morālo kaitējumu, ko VDK nodarījusi Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem.
Nacionālā apvienība uzskata, ka ir jāizgaismo ne tikai VDK represīvo darbību, bet arī jāparāda, ka komunistiskajā režīmā represiju pavēļu devēja bija Komunistiskā partija un režīma izpildvara - Ministru Padome, savukārt izpildītāja un organizētāja bija VDK un tās kadru darbinieki, bet VDK informatori kā pavēļu izpildītāji atradās represīvās piramīdas apakšā, un viņu nozīme nebija liela.
„Līdz ar to priekšlikumu būtība ir pārnest atbildību no informatoriem uz galvenajiem represiju pavēļdevējiem un organizētājiem - LKP, Ministru Padomi, kadru čekistiem. Tieši tādēļ tiek publicēts Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas/Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas locekļu, Centrālās Komitejas Administratīvo daļu (atbildēja par represīvo institūciju darbību) vadītāju un vietnieku, LPSR Tautas komisāru padomes/Ministru Padomes priekšsēdētāju un vietnieku vārdi,” skaidrots NA paziņojumā medijiem.
Savukārt informācija par VDK informatoriem būtu jāgūst ne tikai no LPSR VDK aģentūras kartotēkas kartītes informācijas, bet arī no citas Latvijā pieejamā VDK dokumentu informācijas, kas papildina VDK aģentūras kartotēkas informāciju.
Visa šī informācija būtu sagatavojama līdz 2016.gada 1.janvārim un publicējama reizē ar vēsturnieku un ekspertu zinātniskiem komentāriem par PSRS/LPSR varas sistēmu un LPSR drošības iestāžu vietu tajā, LPSR drošības iestāžu darbību un tās mērķiem, Latvijas valsts rīcībā esošajiem LPSR drošības iestāžu dokumentiem, tajos pieminētajiem LPSR drošības iestāžu darbiniekiem un informatoriem - vērtējot to, kādā mērā iespējams spriest par minēto personu sadarbību ar VDK, par šīs sadarbības apzināto raksturu, par tai sniegtajiem ziņojumiem un par citu VDK sniegto uzdevumu izpildi, kā arī vērtējot materiālo un morālo kaitējumu, ko VDK nodarījusi Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem.
Viens no likumprojekta autoriem Ritvars Jansons skaidro: "Nacionālās apvienības piedāvātie likuma grozījumi izgaismo komunistiskā okupācijas režīma represiju un totālās kontroles pavēļdevējus, organizētājus un izpildītājus. Likuma grozījumiem, to pieņemšanas gadījumā, būs liela nozīme sabiedrības izglītošanā, lai saprastu, ka represiju pavēles nāca no Maskavas un Rīgas augstākās vadības, bet informatori, par kuriem vienīgajiem ticis diskutēts jau vairāk nekā 20 gadus, bija tikai sīkas skrūvītes izpildītāju sistēmā."
"Pēc 30 gadiem daudziem, kuru vārdi atklātos "čekas maisos", vairs nebūtu iespējas sniegt skaidrojumu. Atstāt čekas ziņotāju jautājumu neatrisinātu vēl desmitgadēm ilgi, nozīmē atteikties no iespējas pielikt punktu visdrūmākajam Latvijas vēstures posmam. Ir jānoslēdz attiecības ar pagātni, lai varētu dzīvot šodienai un nākotnei," priekšlikumu mērķi pamato NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
