Panorāma

Mūžībā aizgājis Kārlis Zariņš

Panorāma

Premjere vēlas sadarboties ar Latvijas Reģionu apvienību

NA piedāvā iesaldēt deputātu algas

Nacionālā apvienība piedāvās iesaldēt deputātu algas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Pēc reakcijas publiskajā telpā par plānoto algas pielikumu deputātiem un citām valsts amatpersonām Nacionālā apvienība rosinās deputātu algas iesaldēt. 

2016.gadā paredzētās algas (pieaugums pret iepriekšējo)

Saeimas deputāts – 2448 eiro (+157 eiro)

Parlamentārais sekretārs – 2170 eiro (+139 eiro)

Ministrs – 2790 eiro (+179 eiro)

Ministru prezidents – 3098 eiro (+198 eiro)

Valsts kontroliere – 3098 eiro (+198 eiro)

Valsts kontroles padomes locekļi – 2539 eiro (+162 eiro)

Tiesībsargs – 2608 eiro (+167 eiro)

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs – 2539 eiro (+162 eiro)

To atbalsta arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Tomēr daudzi Saeimā šādu nostāju sauc par populistisku un aicinājumam algas iesaldēt nedomā atsaukties.

Komentējot plānoto atalgojuma palielināšanu valsts amatpersonām, Vējonis ceturtdienas raidījumā „Rīta Panorāma” atzina, ka atbilstoša alga ir svarīga, tomēr esot jāvērtē, vai to palielināšana ir pareizākais konkrētajā  brīdī. „Manuprāt. Protams, jāiesaldē,” sacīja Vējonis, kad žurnālists viņam atgādināja mediķa algas.

Nu par deputātu algu iesaldēšanu runā arī Nacionālā apvienība, kura sākotnēji  palielināšanu nenoraidīja -  Nacionālās apvienības deputātes, Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces paraksts  ir uz 2016. gada budžeta pieprasījuma, kurā algu palielināšanai nauda paredzēta.

Tagad viņa saka - laikā kad naudas nav sociāli mazaizsargātu sabiedrības grupu ienākumu papildināšanai, deputātu algas tomēr nedrīkstētu palielināt, un jau esot sagatavots attiecīgs likumprojekta variants.

„Man ir grūti pateikt un prognozēt, kā būtu vai būtu. Bet mēs esam šodienā. Mēs dzīvojam šodienas Latvijā, mēs tiekamies ar cilvēkiem, (..) Mēs dzirdam, ko cilvēki runā, kas cilvēkiem sāp. Tas ir ļoti svarīgi,” teica Mūrniece.

Priekšlikums gan vēl esot jāapspriež ar koalīcijas partneriem. Sarunā ar Latvijas televīziju to pārstāvji piedāvājumu gan jau nosauca par populistisku. „Pareizākais būtu Saeimas spīkerei, Mūrniecei pašai atteikties no sava algas pielikuma. Es kā frakcijas priekšsēdētājs būtu gatavs solidarizēties un atteikties no sava pielikuma. Es domāju, tas būtu vispareizākais,” sacīja ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Pēc Brigmaņa domām tā vietā, lai runātu, ka deputātiem algas jāiesaldē, vajagot domāt, kā mediķiem un skolotājiem tās palielināt. Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis („Vienotība”) gan neslēpa, ka algu palielināšanai, piemēram, mediķiem nemaz nav daudz iespēju. „Saeima droši vien nevar sazīmēt eiro banknotes un veikt emisiju, līdz ar to jautājums ir stipru ierobežots (..),” ironiski sacīja Šadurskis.

Tomēr par algas palielināšanu amatpersonām arī viņš iestājas. „Var jau deputātiem nemaksāt, bet diemžēl slikti atalgota izpildvara, slikti atalgots likumdevējs laika gaitā noved pie zemas kvalitātes valsts pārvaldes,” sacīja Šadurskis.

Atbalstu algu iesaldēšanai varētu paust opozīcijā, kur turklāt atalgojuma pieauguma principu mainīt fundamentāli. „Tā nav normāla lieta, ka algu palielinājums notiek laikā, kad cilvēkiem daļai samazina atalgojumu. Daļa nevar savilkt galus kopā, savukārt deputātiem algas tajā laikā tiek paaugstinātas,” teica Mārtiņš Bondars (LRA).

Lēmums algas palielināšanu vai iesaldēšanu deputāti būs jāpieņem aptuveni pēc nedēļas, kad Saeimā skatīs nākamā gada budžetu.

Jau vēstīts, ka ceturtdien arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicināja solidaritātes vārdā nepaaugstināt Saeimas deputātu un citu valsts amatpersonu algas. 

Aģentūra LETA vēstīja, ka amatpersonu un deputātu algas aprēķina, valstī strādājošo vidējo darba samaksu reizinot ar noteiktu koeficientu. Atalgojums amatpersonām un deputātiem tiek pārskatīts katru gadu un saistīts ar tautsaimniecības attīstību. Ja ekonomika un algas iedzīvotājiem pieaug, pieaug arī likumā minēto amatpersonu atalgojums. Savukārt, ja samazinātos strādājošo vidējais atalgojums, attiecīgi tiktu samazināta arī amatpersonu amatalga. Šis princips nostiprināts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.

Algu ikgadējā automātiskā indeksācija attiecas uz Ministru prezidentu, valdības ministriem un parlamentārajiem sekretāriem, virkni neatkarīgo iestāžu vadītāju - valsts kontrolieri un Valsts kontroles padomes locekļiem, tiesībsargu, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāju un locekļiem, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju, viņa vietnieku, komisijas sekretāru un locekļiem, Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāju, kā arī Saeimas un pašvaldību deputātiem.

Arī Saeimas deputātu algas ik gadu automātiski mainās, balstoties uz vidējās algas izmaiņām.  

Mēneša vidējā darba samaksa Latvijā pēdējos gados ir pieaugusi. 2012.gadā tā bija 685 eiro, 2013.gadā - 716 eiro, bet 2014.gadā - 765 eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti