"Strādājot Onkoloģisko pacientu deputātu atbalsta grupā, esam izvirzījuši prioritātes onkoloģisko saslimšanu jomā. Pirmkārt, tā ir profilakse un slimību agrīna diagnostika. Otra būtiska nepieciešamība ir plašāka medikamentu izmaksu kompensācija. Nevar pieļaut, ka redzam augstus mirstības rādītājus to slimību gadījumā, kas citās valstīs ir ārstējamas.
Šobrīd Latvijā pieejams salīdzinoši šaurs medikamentu klāsts, un ārstēšanai cilvēki nereti lūdz ziedojumus. Tā ir nepieņemama situācija,"
uzsvēra NA Saeimas deputāte Ilze Indriksone.
Pēc viņas teiktā, papildu finansējums nepieciešams, lai uzlabotu dzemdes kakla vēža skrīninga kvalitāti, jo esošā pieeja – Leišmana krāsojuma metode – ir novecojusi, un to neizmanto nevienā Eiropas valstī. Tāpat nepieciešams finansējums valsts apmaksātam prostatas vēža skrīningam. Profilaktiskās pārbaudes ļautu iedzīvotājiem pārliecināties par savu veselības stāvokli, un, ja atklāta slimība, sākt savlaicīgu ārstēšanos.
Indriksone atzīmēja, ka Latvijā zāļu kompensācijai piešķirtais finansējums ir ievērojami mazāks nekā citur Eiropā, tostarp Lietuvā un Igaunijā. Salīdzinot 2019. gadā piešķirto finansējumu, tas ir par 20% mazāks nekā Lietuvā un par 30% mazāks nekā Igaunijā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju.
Finansējuma dēļ Latvijā medikamentu pieejamība ir zemākā Eiropas Savienībā: no 2769 Eiropas Zāļu aģentūrā reģistrētiem medikamentiem tikai 628 (23%) tiek izplatīti un lietoti Latvijā. Tai pašā laikā aug pacientu skaits, kam nepieciešama terapija ar kompensējamo zāļu sarakstā iekļautajām zālēm.
Jau šogad nepieciešami papildu 12 miljoni eiro, lai nodrošinātu inovatīvu zāļu terapiju visiem, kam tas nepieciešams, norādīja deputāte.
Indriksone teica, ka saskaņā ar Veselības ministrijas datiem dzemdes kakla vēža skrīningam un prostatas vēža skrīningam būtu nepieciešami turpat 757 000 eiro. Savukārt medikamentiem onkoloģisko slimību ārstēšanai pirmajā gadā nepieciešami 28 miljoni eiro, savukārt otrajā – 38 miljoni eiro.
Deputāte atzīmēja, ka daļu līdzekļu varētu rast, straujāk palielinot akcīzes nodokli karsējamai tabakai un citiem tabakas izstrādājumiem. Tas nestu papildu ieņēmumus, turklāt ierobežotu produktus, kas rada riskus veselībai.
"Finansējums onkoloģijas nozarei būtu vēl viens būtisks solis veselības aprūpes sistēmas uzlabošanai, līdzās mediķu algu palielinājumam, kam nākamā gada budžetā līdzekļi jau atrasti," atzīmēja Indriksone.
NA piebilda, ka ļaundabīgie audzēji ir otrs biežākais mirstības cēlonis Latvijā aiz sirds un asinsvadu slimībām. 2019. gadā ar ļaundabīgiem audzējiem mira 5924 cilvēki. Gandrīz trešdaļa no viņiem – 27% – bija vecumā līdz 64 gadiem. Pirmsvēža periodā cilvēki neizjūt simptomus un viņiem nav sūdzību par veselību, tādēļ īpaši svarīga ir agrīna diagnostika. Savukārt pēcāk ir būtiski mazināt negatīvo ietekmi uz saslimušā veselību un dzīves kvalitāti, nodrošinot efektīvus medikamentus.
KONTEKSTS:
Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija norādīja, ka Latvijā pieaug gan saslimstība ar onkoloģiskajām slimībām, gan arī to izraisīto nāves gadījumu skaits. Tas saistīts ar to, ka slimību diagnosticē novēloti, tāpat ārstēšana Latvijā ir nepilnvērtīga. Lai vēzi atklātu agrīnā stadijā, būtiskas ir arī profilaktiskās pārbaudes.
Vēža ārstēšana pasaulē pēdējo 20 gadu laikā ir būtiski attīstījusies, bet Latvija šajā ziņā "skrien pakaļ ejošam onkoloģijas vilcienam", iepriekš atzina Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas vadītāja Aija Geriņa-Bērziņa. Tāpat, viņasprāt, atbildīgo valsts iestāžu ieinteresētība risināt ar onkoloģiju saistītās problēmas līdz šim nav bijusi pietiekama.
2021. gada valsts budžeta likumprojektu pakete pašlaik tiek vērtēta Saeimas komisijās. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (“Attīstībai/Par!'') iepriekš pieļāva, ka diskusijas Saeimā būs arī par kompensējamajām zālēm, īpaši onkoloģijā, kā arī par akcīzes palielināšanu tabakas izstrādājumiem.
