NA pagājušajā nedēļā pārsteidza koalīcijas partnerus, prasot atbalstam ģimenēm novirzīt vairāk naudas, nekā nākamgad paredzēts atvēlēt visām jaunajām prioritātēm kopā.
Fiskālā telpa jeb pieejamās naudas apjoms jauniem tēriņiem nākamgad aprēķināts 81 miljona eiro apmērā, taču NA demogrāfijas pasākumiem prasa 85 miljonus.Galvenais nacionāļu priekšlikums ir palielināt ģimenes pabalstu par trešo un katru nākamo bērnu līdz 100 eiro mēnesī.
Tas vien budžetam izmaksātu 29 miljonus eiro. No šīs prasības arī otrajā koalīcijas budžeta sarunu cēlienā Nacionālā apvienība netaisās atkāpties.
"Šajā jautājumā mēs uzskatām, ka nevar būt kompromisu. Trešā bērna politika, tas nav tikai ģimenes pabalsts, tas ir tikai viens no pasākumiem. Es nekādi neredzu, ka mēs šo uzdevumu varētu neizpildīt," stāsta partijas līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.
Viņš norāda, ka daudzbērnu ģimenes ir vismazākie ieguvēji no nesen apstiprinātās nodokļu reformas. Tādēļ NA jau reformas pieņemšanas laikā premjeram esot teikusi, ka valsts budžetā tas būs jālabo. Tikmēr runājot par naudas avotiem, Dzintars stāsta, ka partijai ir atsevišķi priekšlikumi papildu ienākumu gūšanai. Viņš gan kritizē pārējās koalīcijas partijas par to, ka tās nevēloties demogrāfiju atzīt par galveno prioritāti. "Igaunijas politiķi ir minējuši, ka pat krīzes laikos viņi vispirms atvēlēja naudu demogrāfijai un pēc tam skatījās visu pārējo. Mums notiek tieši otrādāk. Mums pasaka, lūk, viss ir sadalīts, īstenota nodokļu reforma. Lūk, piemēram, jūsu prioritātēm kaut kādi 10 miljoni. It kā demogrāfija būtu Nacionālās apvienības kaut kāds ekskluzīvs pasākums. Tas ir vispār Labklājības ministrijas atbildības lauciņš, viņiem par to būtu jācīnās," saka Dzintars.
Tikmēr "Vienotību" pārstāvošais labklājības ministrs Jānis Reirs stāsta, ka ministrija jau ir ieplānojusi nākamgad palielināt pabalstu par trešo bērnu, taču tikai līdz 50 eiro līdzšinējo 34 eiro vietā.
Reirs stāsta, ka tas valstij papildus izmaksātu septiņus miljonus eiro. Viņš uzsver, ka valdībai šogad demogrāfija ir prioritāte, ko pierāda plāns palielināt finansējumu veselības aprūpei par 200 miljoniem eiro.
Savukārt NA uzstādījumu palielināt ģimenes pabalstu par trešo bērnu gandrīz trīs reizes Reirs sauc par nekoleģiālu. "Pirmkārt, ir jābūt koleģiāliem un jāoperē ar tiem cipariem, kas mums ir fiskālajā telpā. Ja šie cipari ir mazāki par vienas partijas vienas programmas piedāvājumu, tas nav koleģiāli attiecībā pret pārējiem dalībniekiem, jo pārējo dalībnieku jomās arī ir tās lietas, kas ir ļoti svarīgas demogrāfijai, piemēram, izglītība," atzīmē Reirs.
Vēl viens no būtiskākajiem partiju priekšlikumiem nākamā gada valsts budžeta sarunās ir pievienotās vērtības nodokļa samazināšana līdz 5% Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem. Šo priekšlikumu aizstāv Zaļo un Zemnieku savienība. Tikmēr "Vienotības" prioritāšu augšgalā ir austrumu robežas stiprināšana un algu pieaugums zinātniekiem un augstskolu mācībspēkiem.
Jau ziņots, ka jauniem tēriņiem nākamā gada valsts budžetā varēs atvēlēt aptuveni 80 miljonus eiro. Tiesa, ministriju vēlmes pēc papildu finansējuma aplēstas 600 miljonu eiro apmērā. Sarunas sarežģīja NA pieprasījums demogrāfijai atvēlēt 85 miljonus eiro, kas ir vairāk nekā jaunajiem tēriņiem visa kopējā summa.
