Saeimā pirmajā lasījumā likumprojektu par labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai atbalstīja 60 deputāti, taču vairāk nekā desmit bija "pret", galvenokārt Nacionālās apvienības frakcijas deputāti. Starp "nacionāļu" iebildumiem ir gan tas, ka Latvija par holokaustu nav atbildīga, gan tas, ka neesot pareizi izcelt vienas tautas ciešanas pāri citām.
"Mūsu Satversme pasaka, ka Latvijā ir bijusi gan nacistiskā okupācija, gan padomju okupācija, ka represijās ir cietušas vairākas tautības.
Tāpēc arī ir pareizi, ja mēs veidojam šādu labas gribas atlīdzinājumu, tad tas attiektos uz visiem, nevis tikai vienu tautu,"
izteicās apvienības deputāts Jānis Dombrava.
Nacionālā apvienība piedāvā plānotos 40 miljonus eiro 10 gadu laikā izmaksāt nevis Latvijas ebreju kopienai, bet gan Valsts kultūrkapitāla fondam. Savukārt tas izveidotu speciālu komisiju ar deviņu institūciju un organizāciju pārstāvjiem, kas lemtu par naudas sadalījumu totalitāro režīmu represijās cietušo tautību biedrībām, pasākumiem un projektiem. Kā cietušās tautības likumprojektā minētas trīs – latvieši, ebreji un čigāni jeb romi. Dombrava pieļauj, ka sarakstu varētu papildināt.
"Vēl var runāt par īstenotajām represijām pret Latvijā dzīvojošajiem krieviem, pret Latvijā dzīvojošajiem vāciešiem, bet šeit ir tāds morālās dilemmas jautājums, ka daļa no šo tautu piederīgajiem tomēr bija izveidojuši valsti, bija līdzdarbojušies valsts izveidē, kura īstenoja šīs represijas," sacīja Dombrava.
Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonda valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Krupņikovs savukārt norādīja, ka likums ir tieši par ebrejiem atņemto īpašumu atlīdzināšanu. Ebreju situācija ir atšķirīga ar to, ka tie karā tika gandrīz pilnībā iznīcināti, līdz ar to trūka cilvēku, kas īpašumiem pieteiktos denacionalizācijas procesā. Viņaprāt, atlīdzinājumu pelnījušas arī citas grupas, taču visas vienā likumā salikt nevar.
"Rodas pretruna, jo nebūs skaidri definēts, kam, cik un kā palīdzēt. Mēs rodam nākošo konfliktu, jo naudas dalīšanas process vienmēr būs grūts process.
Mēs negribētu, atrisinot problēmu, radīt nākošo," sacīja Krupņikovs.
Skeptisks ir arī likumprojektu atbalstošās "Attīstībai/Par!" deputāts Mārtiņš Bondars. Viņš stāstīja – atlīdzinājumu citām grupām var atbalstīt, taču ne ar likumu, kas paredzēts tieši ebreju tautībai.
"Nav problēmas iesniegt jaunu likumu. [..] Un man nav ne mazāko šaubu, ka, piemēram, par romu tautas jeb čigānu ciešanām Otrā pasaules kara laikā viņi būtu pelnījuši, ka tiek izbūvēts kāds memoriāls vai kaut kas tāds," sacīja Bondars.
Arī Saeimas deputāts, frakcijas "Neatkarīgie" deputāts Ralfs Nemiro rosinājis atlīdzinājumu paredzēt vairākām tautībām – 35 miljonus ebrejiem un piecus citiem. Savukārt Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) rosinājis labas gribas atlīdzinājuma likumu papildināt ar īpašumu atgriešanu biedrībai "Latvijas mazpulki".
KONTEKSTS:
Par kompensācijām ebreju kopienai Saeimā diskutēts jau 15 gadus, bet tas tā arī nav ticis atrisināts.
2006. gadā Aigara Kalvīša valdībā tapa likumprojekts par vēl citu nekustamo īpašumu atdošanu un 32 miljonu latu kompensācijas izmaksu. Taču 8. Saeima toreiz to noraidīja bez kādām debatēm. 2008. gadā Ivara Godmaņa valdība mēģināja atgriezties pie šī jautājuma, bet, sākoties krīzei un mainoties valdībai, šis jautājums palika pusratā.
2012. gada vasarā toreizējais premjers Valdis Dombrovskis aicināja tieslietu ministru Gaidi Bērziņu veidot darba grupu. Ministrs iebilda, ka denacionalizācijas process Latvijā ir beidzies, bet, premjera spiedienam turpinoties, atkāpās no amata.
Par ebreju īpašumu restitūciju, viesojoties Latvijā, vairākkārt atgādinājuši arī ASV īpašie sūtņi holokausta jautājumos Duglass Deividsons un Nikolass Dīns, kā arī citas ASV un Izraēlas amatpersonas.
Lai kaut uz brīdi pieklusinātu šo jautājumu, 2016. gadā Saeima pieņēma vairākus likumus, ar kuriem Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei tika nodoti pieci nekustamie īpašumi.
Jautājumam sadūšojās pieķerties arī 13. Saeimas politiķi. Taču jau sākotnēji bija skaidrs, ka šim priekšlikumam nebūs vienota koalīcijas atbalsta. Tomēr šī gada septembra beigās Saeimā konceptuāli atbalstīja 40 miljonu kompensāciju ebreju kopienai, nosaucot to par Labas gribas atlīdzinājumu Latvijas ebreju kopienai.
