Ikdienas viņi ir starp mums, bet tikai retais nojauš, cik daudz un dažādu talantu ir šajos bērnos un cik daudz darba jāieliek, lai gluži kā pumpuri pavasarī viņi atvērtos uz festivāla „Nāc līdzās'' skatuves.
Festivālam šogad ir jau deviņpadsmitā sezona, bet reģionos ''Nāc līdzās'' notiek devīto reizi. Antons un Renāte savus skatītājus neredz, bet dziesmu un mūziku viņi ļoti mīl, Renāte festivālā piedalās jau sesto gadu. Šajā laikā bērni jau kļuvuši par jauniešiem, un dažiem pat izdevies iekarot zināmu popularitāti.
„Īstenībā bez ''Nāc līdzās'' es nevarētu iedomāties savu māksliniecisko dzīvi, jo tieši šis festivāls deva man iespēju un arī citiem jauniešiem dzīvot mākslā un uzstāties, un dāvāt gan sev, gan citiem prieku,” saka Diāna Ponaskova, konkursa ''Nāc līdzās'' 2014. gada Grand Prix ieguvēja.
Aizvien daudzveidīgāki kļūst arī priekšnesumi. Šogad parādījusies kāda jauna tendence - instrumentālā mūzika. Bet vai talantīgākajiem būs iespēja savu dzīvi saistīt ar mākslu – tas gan lielā mērā atkarīgs arī no sabiedrības attieksmes.
„Ja viņi paliek skolās, dienas aprūpes centros, kādā institūcijā, tad viņi gūst šo atbalstu darboties un izpausties dažādās mākslās. Bet, ja viņi paliek vieni paši, tad mēs ļoti labi zinām, ka varbūt ir tikai daži kultūras nami un centri, kuri var fiziski uzņemt cilvēkus ratiņkrēslos un arī mentāli gatavi pieņemt savā pulkā, taču tas tā nav tikai Latvijā,” atzīst fonda „Nāc līdzās” valdes priekšsēdētāja Sarma Freiberga.
Festivālā ''Nāc līdzās Zemgalē'' piedalījās ap 200 bērnu un jauniešu no 18 skolām un dienas centriem. Labākie 1. aprīlī tiksies lielkoncertā Rīgā.
