NA un ZZS pret papildu bēgļu uzņemšanu; «Vienotība» runā par solidaritāti

Ziņa, ka Latvijai var nākties uzņemt kopumā nu jau patvēruma meklētājus, vēl vairāk izgaismojusi pretējus viedokļus Laimdotas Straujumas ("Vienotība") vadītajā Ministru kabinetā. Nacionālā apvienība (NA) kategoriski iebilst, tāpat "zaļie zemnieki" (ZZS). Tikai “Vienotība” vēl runā par solidaritāti ar pārējām Eiropas Savienības (ES) valstīm uzņemamo cilvēku sadalē.

Tikai pāris stundas pēc tam, kad izskanēja Eiropas Komisijas (EK) prezidenta Žana Kloda Junkera iniciatīva par papildu bēgļu uzņemšanu obligātā kārtā, Latvijas augstākās amatpersonas Melngalvju namā sāka spriest, kā rīkoties jaunajos apstākļos, par kuriem gan varēja nojaust, bet kuri nebija vēl oficiāli izziņoti. Valsts prezidents Raimonds Vējonis un premjere Straujuma, kā ierasts, tikās aiz slēgtām durvīm.

Jau tagad var secināt, ka pāris mēnešu laikā Latvijai uzņemamo patvēruma meklētāju skaits ir pieaudzis trīskārt. Iepriekš bija plānots starp ES valstīm sadalīt 60 000, tagad jau 160 000. Latvijai tas nozīmē, ka 250 vietā jāuzņem 776. Vēl jūlija sākumā pēc speciāli sasauktas ārkārtas valdības sēdes premjere uzsvēra, ka 250 ir galīgais skaitlis un ka Latvija tam piekrīt tikai šo vienīgo reizi.

"Šī ir vienreizēja programma, vienreizējs pasākums. Un skaits ir 250 bēgļi," iepriekš solīja Straujuma. Taču tagad Ministru prezidente, šķiet, nenoraida arī nākamo uzņemamo bēgļu skaitli.

"Nu, Junkera kunga dokumentā, kas ir šīs stundas laikā izsūtīts dalībvalstīm, tur ir 526," teica premjere.

No Latvijai jaunuzņemamajiem 526, kas pievienotos tiem 250, par kuru ierašanos Ministru kabinets nobalsoja jau iepriekš, 237 būtu jāpārņem no Ungārijas, 221 no Grieķijas un 68 no Itālijas.

Saeima jau ceturtdien, 10.septembrī, izskatīs NA rosinātos grozījumus Patvēruma likumā, ka papildu bēgļus Latvija nevarēs uzņemt bez parlamenta piekrišanas. Šī iecere, visticamāk, gūs likumdevēju atbalstu.  

Valdībā nav vienprātības par turpmāko nostāju saistībā ar papildu bēgļu uzņemšanu. NA un ZZS uzskata, ka lēmums – piekrist vai ne, ir jāpieņem Saeimas balsojumā. Tas gan var izrādīties liktenīgs valdības pastāvēšanai.

"Es domāju, tas būtu pilnīgi nepareizi un skumji, ja šāds jautājums varētu apdraudēt valdību. Jo tas nav vienīgais jautājums, kas valdībai ir jārisina. Ir daudz būtiskāki jautājumi, kā, piemēram, nakamā gada budžeta apstiprināšana Saeimā. Un līdz ar to es tomēr aicinātu politiķus atturēties no jebkurām darbībām, lai destabilizētu situāciju valdībā," sacīja Vējonis.

Taču NA, kas nevēlas pat 250 patvēruma meklētāju uzņemšanu, vēl jo vairāk nepiekrīt skaitu palielināt.

"Šis paziņojums ir visai bezatbildīgs un mēs neredzam neko pretim, ko Junkera kungs plāno vai redz darīt saistībā ar cēloņiem, nevis ar sekām. Mēs redzam televīzijā bēgļu straumes katru dienu, un nekas netiek runāts par to, kas tiek darīts robežu stiprināšanā un cīnā ar bēgļu kontrabandistiem.

Tikai tiek runāts par to, ka dalībvalstīm ir jāuzņem bēgļi. Šāda politika mūs neapmierina," teica NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

"Zaļie zemnieki" šķiet pielaidīgāki, tomēr arī nav gatavi pieņemt vairāk par sākotnējo skaitli – 250. "Nevar padarīt par normu cilvēku dalīšanu tā, kā piena kvotas. Kā cukurbiešu kvotas lauksaimniekiem! Nu tas ir , manuprāt, nepieņemams princips," sacīja ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

"Vienotība" ar tās premjerministri tādējādi palikusi vienīgā, kas varētu nobalsot par uzņemamo skaita palielināšanu, lai gan skaidra nostāja vēl neizskanēja. "Mēs esam par brīvprātīgu bēgļu uzņemšanu, neizvairoties no solidaritātes," norādīja Straujuma.

Zināmu amortizāciju partiju sadursmēm piedāvāja Valsts prezidents, iesakot izvairīties no balsojuma Saeimā.

"Manuprāt, ir stingri jāpieturas pie noteiktās procedūras, kāda valstī ir. Un valstī ir noteikta procedūra, ka ES pozīcijas kaut kādos konkrētos jautājumos apstiprina valdība un tās tiek saskaņotas ar Eiropas lietu komisiju parlamentā, kur ir pārstāvēti visi politiskie spēki, kas ir ievēlēti Saeimā," uzskata Valsts prezidents.

Straujuma prognozē, ka arī EK turpmākie lēmumi vēl tikai gaidāmi. Tie nevirzīsies tik strauji un nākamnedēļ vēl nebūšot pieņemti.

Jau vēstīts, ka EK vadītājs trešdien uzrunā Eiropas Parlamentā sacīja, ka eiropiešiem ir jāuzņemas atbildība par bēgļiem, kas ieradušies no kara un nelaimju plosītām zemēm, jo patvēruma meklēšana ir cilvēka pamattiesības. Junkers norādīja arī, ka patvēruma meklētāji atbilstoši kvotu sistēmai ES dalībvalstīm ir jāuzņem piespiedu kārtā.

Atbilstoši jaunākajam EK vadītāja bēgļu uzņemšanas plānam, Latvijai ir jāuzņem papildus 526 cilvēkus, trešdien preses konferencē pavēstīja premjere. Tādējādi kopumā ar jau iepriekš noteiktajiem 250 uzņemamajiem patvēruma meklētājiem, Latvijai ir jāuzņem 776 cilvēki.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti