NA rosina likumā noteikt darba ņēmējam tiesības runāt latviski

Nacionālā apvienība (NA) ierosina Darba likumā noteikt, ka darba ņēmējam, pildot darba pienākumus, saziņā ar Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības sazināties valsts valodā, informēja apvienība.

NA Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Raivis Dzintars paziņojumā medijiem norādīja, ka tas, ka “darba devējs darbiniekam aizliedz būt pilsoniski atbildīgam un runāt ar iedzīvotājiem valsts valodā, ir pazemojoši”.

NA ieskatā grozījumi noteiks “katram darbiniekam apkalpojošā sfērā būs neatņemamas tiesības Latvijas iedzīvotājiem atbildēt latviski”.

Likuma grozījumi arī novērsīs “Latvijas darba tirgū vērojamo situāciju, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma pieprasa noteiktas svešvalodas (visbiežāk krievu) zināšanas, arī gadījumos, kad komersanta darbības specifika nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem”.

“Darbaspēka tirgus Latvijas lielākajās pilsētās, kur ir salīdzinoši mazāks bezdarbs un augstāks dzīves līmenis, noteicoši pieprasa ne tikai latviešu, bet arī krievu valodas zināšanas. Līdz ar to absolūtais vairākums krieviski nerunājošo Latvijas iedzīvotāju praktiski nevar strādāt ļoti daudzos privātuzņēmumos, kā arī daudzās valsts iestādēs, ja attiecīgajā reģionā krieviski runājošo klientu skaits ir kritiski liels,” paziņojumā medijiem skaidro NA.

Rezultātā - Latvijas darbaspēka tirgus prasībām vislabāk ir piemērojušās skolas ar krievu mācību valodu, kurās pamatā tiek mācīta krievu, latviešu un angļu valoda. Savukārt skolās ar latviešu mācību valodu māca vispirms latviešu, angļu, vācu un tikai tad krievu valodu. Šis ir viens no iemesliem darbaspēka eksportam uz Angliju, Īriju, ASV, Vāciju un citām valstīm, kurās lieto angļu vai vācu valodu. Latvijas lauku jauniešiem, dodoties darba meklējumos uz ārvalstīm, Latvijas valodas telpa tiek vēl vairāk rusificēta, uzsvēra NA.

Lai risinātu šo problēmu un pārtrauktu krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju, NA piedāvātajā likumprojektā noteikts, ka turpmāk, veicot darba intervijas, dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā darba devējiem ir aizliegts noteikt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei. Svešvalodu prasmi turpmāk varētu pieprasīt tikai tad, ja darba pienākumus nav iespējams veikt bez attiecīgās svešvalodas prasmes.

NA arī piedāvā likumā noteikt, ka darba devējam, ja tas ir valsts vai pašvaldības institūcija vai kapitālsabiedrība, aizliegts pieprasīt valodu, kas nav Eiropas Savienības valoda.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti