NA rosina Kultūras akadēmijai rīkot diskusiju par prezidenta vēlēšanām

Nacionālā apvienība (NA) iecerējusi sākt diskusiju par to, kādam ir jābūt Valsts prezidentam un kādi ir labākie kandidāti šim amatam. Šādu diskusiju NA mudinās februārī rīkot Latvijas Kultūras akadēmiju, intervijā Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdiena” pastāstīja NA priekšsēdētāja vietnieks Jānis Dombrava.

NA ir uzrunājuši Kultūras akadēmiju organizēt diskusiju par to, kādam jābūt nākamajam prezidentam. Tā būs iespēja savu viedokli izteikt inteliģencei, norādīja politiķis.

Dombrava arī skaidroja, ka mērķis rīkot diskusiju - lai nebūtu tāda negatīva precedenta kā iepriekšējās divas reizes, kad augstajā amatā ievēlēti kandidāti, kas līdz tam nebija plaši apspriesti.

Taujāts par NA prezidenta kandidātiem, Dombrava sacīja, ka politiskais spēks oficiāli tos nav apspriedis, vairāki biedri esot izteikušies par labu Eiropas Kopienu tiesas tiesnesim Egilam Levitam.

Kultūras akadēmija aicināta uzņemties diskusijas organizatora lomu un pašiem izvēlēties dalībniekus. Visticamāk, šāda diskusija varētu notikt februārī. Savukārt martā vajadzētu būt zināmiem visiem kandidātiem, norāda politiķis.

Viens no apspriežamajiem jautājumiem būtu tas, vai prezidenta vēlēšanām jābūt atklātām vai aizklātām. Dombrava pieļauj, ka diskusijās varētu būt pieprasījums pēc atklātām vēlēšanām.

Diskusija par prezidenta izraudzīšanos ir aktuāla kopš 2007.gada, kad tika ievēlēts Valdis Zatlers. Jau tad bija zināmi mēģinājumi veidot sabiedrisko diskusiju, un divi zināmi kandidāti mēģināja braukāt apkārt un gūt atbalstu, norāda Latvijas Universitātes politoloģijas profesors Jānis Ikstens.

Savukārt tagad būtiski saprast, kādā mērā tiek domāts par sabiedrības līdzdalību pēc būtības vai arī tas ir jautājums, kas tiks izšķirts šaurā politiķu lokā. Otrajā variantā publiskā diskusija esot vien laika tērēšana un sabiedrības tracināšana. Bet, ja politiķi vēlas uzklausīt, tad diskusija ir vajadzīga.

„Es personiski atklātus balsojumus uzskatu par fundamentāli nepareiziem,” norāda Ikstens, piebilstot, ka „pašu politiķu melīgums” lika sabiedrībai tos piespiest rīkot atklātus balsojumus par amatpersonām. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti