"Netika nodrošināts tas, ka netraucēti tiek pieminēti karavīri. Tā vietā, lai novērstu pasākumu traucēšanu, viņi faktiski šo traucēšanu pat nodrošināja ar saviem kārtības spēkiem. Un tas notika amorālā un kritušo karavīru zaimojošā veidā," pēc NA sēdes Latvijas Televīzijai sacīja apvienība līderis Raivis Dzintars.
Viņš uzsvēra, ka iekšlietu ministrs Kozlovskis bijis klāt notikuma vietā, tāpēc varēja reaģēt, taču to nedarīja. Dzintars arī norādīja, ka partnerība valdībā šajā reizē nevarot būt iemesls, kāpēc par notikušo neprasīt atbildību ministram.
Pirmdien gan vēl paredzēta NA līderu un ministra Kozlovska tikšanās. Dzintars atzina, ka situāciju varētu labot ministra centieni situāciju labot ar aktīvu rīcību.
Zaļo un Zemnieku savienība pirmdien paziņoja, ka tās valde nolēma atbalstīt NA iniciatīvu lūgt Kozlovska demisiju. „ZZS uzskata, ka 16.martā pie Brīvības pieminekļa vērojamai provokācijai bija prettiesisks raksturs, un tā vērtējama vismaz kā huligānisms, kas Valsts policijas vadībai nekavējoties bija jāpārtrauc,” tā ZZS norādījuši medijiem izplatītajā paziņojumā.
Savukārt Reformu partija uzskata, ka NA prasība pēc iekšlietu ministra Riharda Kozlovska demisijas Saeimā netiks atbalstīta, jo tā ir neadekvāta. Tās pārstāvis Saeimā Edmunds Demiters uzsvēra, ka 16.martā policisti izdarīja visu, kas viņiem saskaņā ar likumu bija jādara.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis atzīmēja, ka visi pasākumi bija pieteikti un saskaņoti. To organizētāji nekādus pārkāpumus nepieļāva. Ministrs gan atzina, ka "Apvienības pret nacismu" atskaņotā mūzika un teksti raisīja klātesošajos sakāpinātas emocijas. Viņš teica, ka arī pagājušajā gadā leģionāru pretinieki bija plānojuši atskaņot skaļu mūziku, taču, iespējams, tehnisku iemeslu dēļ tā nebija tik labi dzirdama.