Saeimas deputāts Jānis Dombrava 16.martā mēģināja izlauzties caur norobežojumu un izslēgt dārdošo skaļruni, kurā skanēja, viņaprāt, nepatiesi vēstures fakti un tika zaimota Latvijas valsts un kritušo karavīru piemiņa. “Par pašu mēģinājumu izslēgt skaņas aparatūru nenožēloju nevienu brīdi un darītu to arī otrreiz,” sacīja deputāts.
Dombrava konfliktā arī solīja atlaist policistus, kas mēģināja viņu no krasās rīcības atturēt. Par to Dombrava policistiem atvainojies publiski un ticies arī ar policistu arodbiedrību. Deputāts atzīst, ka rīkojies emociju karstumā, taču, viņaprāt, vēl dīvaināk būtu, ja “vislatvieši” situāciju pie pieminekļa būtu ignorējuši. “Es nelepojos ar to, ko pateicu,” atzina Dombrava.
Ētikas kodeksa pārkāpumu kopumā pēc četriem pantiem deputāti balsojumā neatzina. Sūdzības iesniedzējs Nikolja Kabanovs (SC) pārliecināts, ka 16. marta tematika vienmēr bijusi ideju cīņu: „Jums bija savs pasākums, jūs vērsāties pret cita pasākuma dalībnieku. Man arī nepatīk jūs pasākums, bet es tur neeju un nepublicēju savu viedokli.”
Par deputātu Jāņa Dombravas un Raivja Dzintara ētikas kodeksa pārkāpuma atzīšanu balsoja Vitālijs Orlovs (SC), pret bija trīs komisijas locekļi.
Smagākais sods, kāds deputātam var tikt piemērots par ētikas pārkāpumu, ir publiska kaunināšana no Saeimas tribīnes.
