NA pārstāvis tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzskata, ka mediju apvienošanas koncepcijā pastāv vairāki riski, tāpēc viņš aicināja to tālāk nevirzīt. Pēc ministra sacītā, koncepcija šobrīd paredz mediju juridisku apvienošanu un Latvijas Radio darbinieku pārcelšanu prom no ēkas Doma laukumā, kas varētu būt „pirmais un arī pēdējais solis” jauna sabiedriskā medija izveidē.
Šādā veidā Latvijas Radio „vislielākā mērā tiks vājināts”, uzskata Bordāns.
Ministrs arī norādīja, ka jautājums par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas likvidāciju ir jāietver likumos, tāpēc, viņaprāt, vispirms būtu jāpanāk vienošanās Saeimā, vai "mēs tiešām ejam šādu ceļu". Bordāns gan noliedza, ka partija LSM izveidi politizē. Viņš norādīja, ka pati Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP), no vienas puses, nevēlas jautājumu politizēt, bet no otras - valdībai prasa politisko atbalstu.
Tāpat Bordāns norādīja, ka pēdējā NEPLP koncepcijas versija ar samazinātu finansējumu tikai veicinās sabiedrisko mediju komercializāciju un tādējādi medijam nāksies attālināties no sabiedriskā medija statusa.
Arī par LSM koncepciju atbildīgā kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende valdības sēdē norādīja, ka ministrija atbalsta vienotu sabiedrisko mediju, kas "mērķtiecīgi īsteno sabiedrisko pasūtījumu", tomēr jaunajā koncepcijā ir pārāk daudz risku par politisko un finansiālo neatkarību, kā arī viedokļu daudzveidību, tāpēc viņa nav gatava to atbalstīt.
"Mēs esam gatavi pārskatīt koncepciju un iet tālāk," sacīja ministre. Jāpiebilst, ka NA frakcija pirmdien piedāvāja veidot darba grupu vai Saeimas apakškomisiju, kas varētu koncepciju pārskatīt.
Latvijas Radio vadītājs Jānis Siksnis valdības sēdē gan norādīja, ka atbalsta NEPLP nospraustos mērķus, tomēr atzina, ka „juridiska apvienošana, ja nebūsim vienās telpās, neko nedos”. Viņš norādīja, ka pēc sarunām ar premjeru un finanšu ministru radies priekšstats, ka papildu finansējuma piešķiršana sabiedriskajiem medijiem ir apšaubāma, taču tas ir nepieciešams, lai medijs justos stabils un drošs par savu nākotni.
Arī Sabiedriskās konsultatīvas padomes un Latvijas Žurnālistu asociācijas pārstāve Dita Arāja valdības sēdē norādīja, ka padome konceptuāli atbalsta LSM izveidi, tomēr viņa sacīja, ka vienīgās bažas, kas pastāv, ir profesionāla satura nodrošināšana šādā medijā.
Kā piemēru sabiedrisko mediju profesionalitātes trūkumam Arāja minēja sabiedrisko mediju ziņu portāla lsm.lv izveidi, kas "ir vēl viens arhīvs, kas nepilda mediju pienākumus".
NEPLP loceklis Gints Grūbe kategoriski noraidīja NA kritiku par sabiedrisko mediju apdraudētību un kvalitātes samazināšanos, jo to visu paredz nodrošināt jaunā koncepcija.
"Neredzu jēgu turpināt strādāt pie šiem jautājumiem. Nav citu variantu," sacīja Grūbe.
Jau vēstīts, ka NA valde pirmdien vakarā lēma, ka visiem tās ministriem ir jābalso pret LSM izveides koncepciju. Ja viena no koalīciju veidojošajām partijām atsakās balsot par kādu no valdības darba kārtības jautājumiem, tad koalīcijas līgums paredz, ka tas konceptuāli atkārtoti ir jāvērtē koalīcijas padomei.
Jaunā sabiedriskā medija uzdevums būs kļūt par lielāko mediju Latvijā, stiprinot nacionālo identitāti, valodu, kultūru un sociālo atmiņu, veidot demokrātisku un saliedētu sabiedrību, veicināt piederību Eiropas un starptautiskai kopienai, izplatīt zināšanas, veicināt radošumu, iesaistīt bērnus un jauniešus.
Kā svarīgākie ieguvumi no LTV un LR apvienošanas tiek minēta konkurētspējīgāka sabiedriskā medija izveide, materiālo, finanšu un intelektuālo resursu apvienošana, profesionālāka un dinamiskāka pārvalde, kopīgas investīcijas un iepirkumi, satura kvalitātes un apjomu pieaugums, labāko mediju nozares profesionāļu piesaiste, radošo jomu dažādība u.c.
