Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), kā arī pašas augstskolas atzīst, ka pieaugušo izglītība Latvijā netiek pietiekami pārraudzīta un attīstīta. To sola risināt tuvākajā laikā.
Pēdējo desmit gadu laikā studējošo skaits Latvijā sarucis par trešdaļu un augstskolas jau vērušas ciet savas filiāles. Par spīti tam valsts universitātēs uzbūvētas jaunas laboratorijas un paplašinātas ēkas, kas ikdienā stāvot tukšas, novērojis „Swedbank” galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks, kurš pēdējā gada laikā apmeklējis vairākas augstskolas:
''Jautājums ir par to, vai esošā infrastruktūra atbilst šim mazākam studējošo skaitam, kāds tas ir pašlaik.''
Tā kā studentu skaita pieaugums neesot sagaidāms, augstskolām jāpiesaista pieaugušo auditorija, vairāk attīstot mūžizglītības pakalpojumus.
''Protams, mūžizglītība ir ļoti svarīga lieta, ņemot vērā, ka cilvēki strādās tagad krietni, krietni ilgāk. Ņemot vērā, ka darba vide mainās, visu laiku ir kaut kas jauns jāapgūst, tad, protams, viena no iespējām augstskolām ir skatīties vairāk mūžizglītības virzienā,'' norāda Kazāks.
Izglītības kursus pieaugušajiem piedāvā visās valsts augstskolās, taču trūkst pārskatu par to, cik šie kursi apmeklēti, un salīdzinošas analīzes par situāciju kopumā.
Piemēram, Latvijas Lauksaimniecības universitātē studentu skaits pēdējo piecu gadu laikā sarucis par trešdaļu, un tāpēc Jelgavas pils telpās izvietotais Mūžizglītības centrs uzrunājot cilvēkus, kas vēlas papildināt zināšanas, nestudējot bakalaura vai maģistra līmeņa studijās. Centra vadītāja Ilvita Švāne uzsver, ka Izglītības un zinātnes ministrija par īstenotajiem kursiem neinteresējoties un materiāli augstskolas neatbalstot:
''Iepriekšējā plānošanas periodā ir ārkārtīgi daudz ieguldīta Eiropas nauda visās valsts augstskolās - infrastruktūras, mācību infrastruktūras attīstībai. Augstskolām ir ļoti laba materiālā bāze, arī praktisko darbu materiālā bāze. Mēs zinām, ka studentu skaits samazinās un mums ir mācībspēki, kuros ir tā sabalansētība starp teoriju un praksi. Augstskolām perspektīvas ir ļoti lielas un vajadzētu tās izmantot. Tikai mums šobrīd Latvijā tas notiek tā, ka augstskolās, kā teiktu Edgars Liepiņš - kā mākam, tā maunam.''
Valstī vienota pārvaldība pieaugušo izglītībai neesot sakārtota, atzīst Izglītības un zinātnes ministrijā. Augstskolām kā autonomām iestādēm pašām jānosaka pieaugušo izglītības kursu saturs un mūžizglītības mērķi, pašām jāpiesaista finansējums, saka ministrijas Izglītības departamenta pārstāve Baiba Bašķere:
''Šobrīd vispār nav valsts finansējuma pieaugušo izglītībai, līdz ar to jautājums par to, vai ministrija kaut ko maksā, atkrīt.''
Ministrijas ieskatā, problēmas risināšot nesen izstrādātais Pieaugušo izglītības pārvaldības plāns, kas ir vēl viens plānošanas dokuments. Tas paredzot ieviest vienotu pārraudzību un piesaistīt Eiropas fondu naudu.
