Kultūras ziņas

Trilleris Nacionālajā teātrī

Kultūras ziņas

Pasniegta "kim? Rezidences Balva 2016"

Mākslas un mūzikas pedagogi piketē

Mūzikas un mākslas skolām bažas par plāniem krasi samazināt audzēkņu skaitu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Pašlaik nav skaidrs mūzikas un mākslas skolu turpmākais finansējuma apjoms no valsts budžeta līdzekļiem. Latvijas Mūzikas izglītības iestāžu asociācijas priekšsēdētājs Aivars Broks apliecina, ka ir izstrādāti trīs iespējamie finansēšanas modeļi, no kuriem vienā iekļauts krass audzēkņu skaita samazinājums jau nākamajā mācību gadā. 

Skolas piedāvāto variantu uztver ar neizpratni, jo neviens nav runājis ar pašvaldībām par iespējamo papildu piemaksu mūzikas un mākslas skolām. Tāpēc nav skaidrs, kurš finansēs pārējo skolēnu izglītošanu.  

Preiļu Mūzikas un mākslas skolas direktora Alberta Vucāna rīcībā ir dokuments par vienu no piedāvātajiem variantiem par valsts apmaksāto skolēnu skaitu jau nākamajam mācību gadam. Ieraugot tur rakstītos ciparus, skolas direktors ir neizpratnē. Šajā mācību gadā Preiļos mācījās 218 audzēkņi - 66 mākslas un 152 mūzikas virzienā -, bet nākamajā mācību gadā kopējais audzēkņu skaits ir par 41 mazāks.

“Ir kāds paskaidrojums, kāpēc tāds samazinājums? Tas ir tāpēc, ka mēs cīnījāmies, lai uz audzēkni būtu lielāks [valsts finansējuma] koeficients, viņi ļoti gudri izdarīja, tā pati summa,  samazinām audzēkņu skaitu,” sacīja Alberts Vucāns.

Vēršoties pie Latvijas Nacionālā kultūras centra un Kultūras ministrijas, saņemta atbilde, ka šie aprēķini ir vien Kultūrizglītības padomes darba grupas darba materiāls esošās situācijas izvērtēšanai un nekādi lēmumi saistībā ar šo materiālu nav pieņemti.

Preiļu skolas direktors to sauc par spēlēšanos, jo, piedāvājot jebkādu variantu, tam būtu jābūt saprātīgam. Šobrīd skaidrības par finansējumu skolām nav.

“Bija pateikts, ka līdz 31.maijam mums kaut kas būs skaidrs, bet izrādās, ka šodien es kā direktors vēl neko nevaru pateikt. Es nevaru pateikt, cik mūzikas pedagogam būs kontaktstundas, kāda alga, un šī neziņa kaut kā gan jaunos pedagogus, gan visus vecākus ļoti iespaido,” sacīja Alberts Vucāns.

Krāslavas mūzikas skola par iespējamām izmaiņām saistībā ar audzēkņu skaita samazinājumu uzzināja vien no Preiļu kolēģiem.

“Visu laiku no augšas nāk tādas vēstules, jau mēs pieradām pie tā, nerēķinās ne ar bērniem, ne pedagogiem, mēs uzņemam audzēkņus aprīlī, un tagad maijā pasaka, ka jābūt mazāk, tas ir murgs...” sacīja Krāslavas mūzikas skolas direktore Olga Grecka.

Preiļos aprēķinājuši, ja vecākiem nāktos pašiem maksāt  par bērnu izglītošanu, tad līdzšinējo 12 eiro mēnesī summa pieaugtu līdz 120. Šobrīd pašvaldības vairāk vai mazāk finansiāli atbalsta skolu pastāvēšanu. 

Preiļu novada domes priekšsēdētāja Maruta Plivda stāstīja, ka pašvaldība sedz 52% no mūzikas un mākslas skolas budžeta, lai “nodrošinātu jau pašlaik esošo situāciju, to mēs varam pavilkt, bet, ja vēl šis slogs tiek uzkrauts lielāks, es nezinu, vai mēs varam to atļauties, jo pašvaldību budžeti nepieaug”.

Konkrētību un lēmumus, kas pieņemti apdomīgi, – to vēlas sagaidīt mūzikas un mākslas skolās. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti