Rēzeknes tirgū visai aktīvi komunicējot ar pircējiem, satikts Latgalē daudziem labi pazīstams mūziķis Juris Vucāns, kurš te šobrīd pārstāv pērn Preiļos dibināto uzņēmumu "Sātys", kas nodarbojas ar dažādu gaļas izstrādājumu kūpināšanu.
“Mēs esam pa trejim mienešim uztaisejuš desmit dažaidus dasu veidus....A sātys deļ tuo, ka itaidu es sātā taisu dasu. Tei ir recepte, kas ir pītuvynuota, teiksim tai, maksimāli, kaidu es nu bierneibys atcerūs tū garšu,” Juris Vucāns stāsta, ka viss ir roku darbs un lielākoties produkcijas ražošanā tiek ievērotas tradicionālās kūpināšanas metodes, kūpinot galvenokārt ar alkšņa malku.
“Itei kas ir palykus prīkšā tei ir pilsietnīku karbonāde. Tei ir dūmuota dižskābārdī, mes uzkiupynojam dižskābārdi, jei piec tam meiksteņa, sovaiduok garšoj nakai alksnī kiupynuota. Puorejais vyss pa lelam ir alksnī kiupynuots, nu pījimsim sātys dasa ir ar sausū i piec tam slapņais īdūts īksā, nu lai jei tei kai sātā taiseita. Alksnis dūd taidu skuobumeņu kluotyn tam produktam,” stāsta Vucāns.
Kā zināms tieši ar koku kūpinātai produkcijai ar šī gada 1.septembri pēc Eiropas Komisijas regulām tiks noteikti stingrāki standarti kaitīgo vielu, kas rodas kūpināšanas procesā, pieļaujamo normu ziņā, tomēr jaunais uzņēmējs Juris Vucāns, kas ar kūpināšanu sācis nodarboties vien pirms nepilna gada, par to pagaidām nesatraucas.
“Tod, ka daīs tī laiki, tod pa lelam arei dūmuosim, taiseišu tod dasys tikai,” saka Vucāns. Viņš gan arī piebilst, ka visdrīzāk, ja tomēr šīs normas stāsies spēkā, ar laiku varētu attīstīties tāds sava veida šīs nozares melnais tirgus.
Nu tai arei ir ar tom regulom, nu ir juos, mes ejam iz tū jau sen, bet kai byus tai byus, kū tur iļgi dūmuot. Ja teiksim apsastuos nastruoduos, tod baigi skumeigai byus,” atzīst uzņēmējs.
Uzņēmums “Sātys” un viņa dibinātāji kā gada amatnieks-saimnieks tika nominēti Latgaliešu kultūras gada balvai “Boņuks 2013”. Pats Juris Vucāns ir pamanīts arī kā mūziķis un šobrīd ir dalībnieks latgaliešu mūzikas grupā „Bez PVN”.
“Tod, kod dzeivē nūsadorbojīs ar vīnu lītu, nu pījimsim es navaru tai dariet, pījimsim tikai dorbuotīs ar muzyku. Tod tam vajag breiva laika daudz, i tikai ar tū nūsadorbuot. Nu mes īszdūmuojem, ka varam uztaisiet pirmkuort deļ sevis kaut kū, lai pošim byut kū ēst, i izdūmuojem, ka nessim lobumu i daleisimēs ar sovim lobumim gostim i saiminīkim,” saka mūziķis – uzņēmējs.
Tajā pat laikā Juris Vucāns neslēpj, ka šāda veida bizness jaunam uzņēmējam ir visai sarežģīts un laikietilpīgs, “kuru dorbu tu dori, ir juodora ar taidu puorlīceibu, nu i tev ir juotic tam, kū tu dori”. „Tikai tod arei rūnās kaut kaids rezultāts, i juolīk īkšā daudz dorba. Es jau varu pasceit jaunajim censūņim, kas grib uzsuokt da jebkaida veida darbeibu, itī laiki, kod varē uztaisiet kaut kū i sēdēt ofisā i prīcuotīs, kai nauda īt īkšā, nu es nazynu, man līkās, kā jī ir cauri. Ite vyss bolstās pa lelam tikai iz pošu iniciatīvu iz dorbu,” uzskata Vucāns.
Lai gan Juris pats savu uzņēmējdarbību uzsācis, pateicoties valsts atbalstam un izmantojot Hipotēku bankas „Altum” programmu, viņš uzskata, ka informācijas jaunajiem uzņēmējiem savas darbības uzsākšanai tomēr trūkst.
“Ka valsts ītu forši pretī vysmoz pusgodu, byutu forši, ka godu tū nūdūkleišus pīlaideiti foršuoku uztaiseitu, lai tu vari īsaskrītīs, deļ tuo, ka jaunam uzsuokt nu nullis .. Lela daļa nūsabeistās, kaut kū suokt dariet, nu vīnys pusis, nu ūtrys kaut kaidi nūdūkļi, kaut kaidys puorbaudis. Byut forši, ka suoc taisiet puortykys uzjāmumu, valsts izreiz īdūd vīnu speciālistu nu VID, vīnu nu PVD, lai jis vīnkuoršai īt ar tevi kūpā apsiežmīs pi golda, lai valsts vairuok paleidzētu ar speciālistim, ar padūmim maksimāli vairuok, pat uzspīstuok,” spriež uzņēmējs.
Liela problēma esot arī kvalificēts darbaspēks, tomēr Juris pagaidām ir smaidīgs un optimistisks, “komēr tys ir interesantai prīkš manis, tikmēr es tū arei dareišu,” atzīst kūpinātas gaļas produkcijas uzņēmuma “Sātys” valdes loceklis Juris Vucāns, atklājot ka nupat uzņēmums uzsācis kūpināt arī vistas.
