Panorāma

Apvienotajā Karalistē protesti pret ierobežojumiem

Panorāma

Daudzviet Eiropā atkārtots Covid-19 uzliesmojums

«Mūžīgie bērni»: asistentu atlīdzību cels pakāpeniski

«Mūžīgo bērnu» asistentu atlīdzību cels pakāpeniski

Pagājuši nepilni trīs mēneši, kopš sabiedriskie mediji – Latvijas Radio un Latvijas Televīzija  – sadarbībā ar pētnieciskās žurnālistikas centru "Re:Baltica" sāka pētniecisko materiālu sēriju "Mūžīgie bērni". Tās laikā tika secināts, ka ģimenes, kurās aug bērni ar invaliditāti un īpašo kopšanu, jūtas izdegušas, un esošais atbalsts bieži nesasniedz mērķus. Tāpēc rubrikas beigās politiķiem un amatpersonām tika nodota kopā ar vecākiem uzrakstīta vēstule, kurā formulēti četri paveicamie darbi. Pirmais no tiem – nodrošināt ģimenes ar atbalsta personu – asistentu, palielinot asistentu atalgojumu. Latvijas Radio pētīja, kā veicies ar šī darba izpildi.

«Mūžīgo bērnu» asistentu atlīdzību cels pakāpeniskiVita Anstrate

Tipiska darbdienas pēcpusdiena, plkst.16.30. Mamma Velga Polinska pie bērnudārza sagaida savu dēlu Madaru. Zēns ir kustīgs un dzīvespriecīgs, no citiem bērniem savā vecumā atšķiras vien ar to, ka viņam ir Dauna sindroms, vidēji smaga garīga atpalicība, un viņš runā maz un neskaidri. Velga uz bērnudārzu pēc dēla nāk kā viņa asistente, pēc tam abiem kopā ceļš ved pie vairākiem speciālistiem dažādās Rīgas vietās, kur bērniem ar Madara diagnozi palīdz attīstīties.

Sanāk, ka dienas paiet ceļā no vienas vietas uz nākamo.

"Mums ir atkarīgs no dienas, jo es salāgoju tās Madara nodarbības. Man ir paveicies ar ļoti pretimnākošiem speciālistiem. Varu to pielāgot savam darba grafikam. Piemēram, pirmdienās mēs sākam jau astoņos no rīta ABA terapiju. Mums ir vismaz viena papildu nodarbība katru dienu. Dažreiz tās ir divas, neskaitot ārsta apmeklējumus vai ikgadējās vizītes," stāsta Polinska.

Par asistenta pienākumu pildīšanu mamma mēnesī saņem ap 200 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Maksā tikai par stundām, kas pavadītas ceļā no punkta “A” uz punktu “B”, un vienas stundas samaksa šomēnes ir 2 eiro 44 centi “uz papīra”. Atbalsta personas ģimenei nav.

"Es arī apzinos – kurš cilvēks nāks, aizvedīs uz vienu nodarbību pirmdien astoņos? Tad izņems viņu no dārziņa pirmdien sešos vakarā? Pēc tam otrdien aizvedīs uz dārziņu astoņos, pusčetros paņems, lai vestu uz ABA terapiju? Tad viņš tur sēdēs stundu… Nu nav tāda cilvēka. Es nezinu, kurš to darīs?" spriež Polinska.

Varētu Madaram vienā dienā ielikt piecas dažādas nodarbības, kas asistentam ļautu nopelnīt vairāk, bet piecas nodarbības un vēl bērnudārzs viņam būtu stipri par daudz.

Runājot par asistentu atlīdzību, solītie 608 eiro ir pirmais solis cilvēku no malas piesaistē šim darbam. Tomēr plānotās nodokļu izmaiņas, kurās, kā izskanējis – ikvienam Latvijā strādājošam cilvēkam varētu piemērot obligātu sociālo iemaksu – vismaz 170 eiro mēnesī –, nozīmētu, ka faktisku ieguvumu nebūs. Daudziem asistentiem šī samaksa ir gandrīz visa alga. Un pašlaik pašnodarbinātajiem, kas minimālo algu nesaņem, sociālās iemaksas nav obligātas.

"Ņemot vērā, cik izmaksā dzīve šajā valstī… Es varbūt neizprotu to jauno nodokļu modeli. Iespējams, es kaut ko esmu sajaukusi. Man gribētos cerēt," akcentē Polinska.

Vai šāds variants ir labākais veids, kā risināt sociālo garantiju jautājumu, Labklājības ministrijā arī skaidras atbildes nav.

Piekrīt, ka vajadzētu noteikt izņēmumus dažām strādājošo kategorijām, uz kurām šo prasību tomēr varētu neattiecināt. Labā ziņa gan ir tāda, ka nākamgad par pilnu slodzi 608 eiro mēnesī sola maksāt, bet ne uzreiz. Visus papildu vajadzīgos 19 miljonus uzreiz nevarot dabūt, saka labklājības ministre Ramona Petraviča ("KPV LV") un finanšu ministrs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība").

"Budžeta piedāvājumā mēs esam iekļāvuši no 1. janvāra palielināt asistentu algas līdz 500 eiro, bet no 1. jūlija līdz 608 eiro," saka Petraviča. Reirs tikmēr sola papildu līdzekļus nākamajā gadā 10 miljonu eiro apmērā budžetā un aiznākamajos – pa 17 līdz 20 miljoniem. "Kas praktiski ir dubultots asistenta pakalpojums. Un šie līdzekļi ir rasti, pārvērtējot Labklājības ministrijas prognozes. Marta mēnesī ekonomiskā situācija valstī bija nevis samērā drūma, bet ļoti drūma," norāda Reirs.

Asistentu algas nākamgad finansēs par naudu, kas iepriekš bija rezervēta Covid-19 radītās ekonomiskās krīzes dzēšanai – bezdarbnieku pabalstiem, slimības lapām.

Bet pieaugums līdz 500 eiro pirmos sešus mēnešus būs, jo augs arī minimālā alga. Par to sola balsot kā valdībā, tā Saeimā.

"Ja vecāks no tā bērna atsakās un ievieto viņu kādā iestādē, tas jau valstij sanāk vēl dārgāk. Mums ir jābūt priecīgiem, ka vecāki rūpējas par viņiem, un mums kā valstij ir jāatbalsta tās ģimenes vairāk. Ir jābūt šiem asistentiem, lai viņi varētu iet strādāt vai vismaz piešķir brīvdienas," saka Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdis Andris Skride ("Attīstībai/Par!").

Solījumu izpildei līdzi sekot solījis arī Valsts prezidents. Bet bez zemā atalgojuma un arī zemā prestiža vēl viens būtisks iemesls asistentu trūkumam ir tāds, ka Latvijā nemaz nav sertificēta tāda profesija kā “asistents”, un nevienam pat nav skaidrs – kas ir asistents, kas pavadonis un kā dēvēt cilvēku, kurš ar bērnu kopā mācās izglītības iestādē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti