Venerandas dzīve un karjera kūleni apmeta pirms divdesmit deviņiem gadiem. Pateicoties Gaiļezera ārstiem, meita ilgu laiku varējusi arī staigāt, tomēr tagad slimība regresējusi, un jau gadu Elīna pārvietojas ratiņkrēslā, bet savu optimismu un dzīvesprieku nav zaudējusi.
Veneranda Treikale stāsta – kamēr meita guļ, viņa dodoties uz darbu, lai piepelnītu kaut minimālo algu, jo kopšanas pabalsts ir 313 eiro, bet sociālais pabalsts Elīnai – tikai 159 eiro. Faktiski visa šī naudiņa tiekot iztērēta Elīnas vajadzībām.
“Valstij būtu jānodrošina, ka šis cilvēks savā dzīvesvietā varētu pastāvīgi pastāvēt, neatkarīgi no ģimenes locekļiem,” Veneranda Treikale.
Šoreiz Veneranda ar meitu dodas uz dienas centru, lai kopā ar citiem ''mūžīgo bērnu'' vecākiem mēģinātu pierādīt Saeimas deputātiem, cik ļoti būtu nepieciešams sociālo pabalstu piesaistīt minimālajai algai.
Biedrības ''Zelta atslēdziņa'' vadītāja aprēķinājusi, ka ikdienišķai izdzīvošanai īpašajiem bērniem nepieciešami vismaz 500 eiro mēnesī.
Salaspils novada bērnu un jauniešu invalīdu biedrības “Zelta atslēdziņa” vadītāja Malda Caune stāstīja, ka šajos aprēķinos ir medicīna un higiēnas preces, kas arī ir ļoti, ļoti dārgi, turklāt “es tikai minimālās summas liku”.
Labklājības ministrijas pārstāvji uz tikšanos nav ieradušies, bet atbraukušie deputāti skaidroja, ka piesaistīt minimālajai algai sociālo pabalstu nevarot, jo tā balstās uz nodokļu nomaksu.
Tāpēc invalīdu no bērnības, kādu Latvijā esot 2805, pabalstiem būtu jāveido jauna sistēma, kurai par pamatu tiktu ņemts garantētais iztikas minimums.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja biedre Inese Ikstena (“Attīstībai/Par!”) norādīja, ka tas ir Labklājības ministrijas budžets, un tas ir gana liels. “Man, protams, tūlīt nāks pretim un teiks, kam mēs ņemam nost, lai pieliktu bērniem ar invaliditāti, bet es domāju, ka jāskatās vai nu kaut kādas programmas pārejas periodā, kamēr budžets nostabilizējas, jo mēs jau nezinām kāda ir Covid-19 ietekme uz budžetu, bet mums ir jāuzstāda augstāki mērķi, mums jārēķinās ar realitāti”.
Vēl lielāku satraukumu vecākos radījusi plānotā nodokļu reforma, kas paredz pašnodarbinātajiem, kādi ir arī īpašo bērnu asistenti, ik mēnesi maksāt sociālo nodokli vismaz 170 eiro apmērā.
“Mēs ziemas mēnešos slimojam, mums ir 40 vai pat 20 stundas. Samaksa – 2,33 stundā.
Tas nozīmē, ka man no tā jānomaksā nodoklis, tas nozīmē, ka man no tā visa paliek nekas,” secina Elīnas mamma Veneranda Treikale.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja biedre Anda Čakša (“Jaunā Vienotība”) atzina, ka “vienmēr jāsamēro tas ieguvums ar to, ko tas reāli dod; reforma, šīs pārmaiņas vēl nav līdz galam pielemtas, es domāju, ka šis ir tas process, kāpēc mēs arī šeit esam”.
KONTEKSTS:
Plānots, ka izmaiņas alternatīvo režīmu nodokļos spēkā stāsies nākamā gada jūlijā. Pašreiz izskanējusi versija, ka no minimālās sociālās iemaksas atbrīvoti varētu tikt studenti, pensionāri un strādājošie cilvēki ar īpašām vajadzībām.
Valdība atbalstīja vairākas nodokļu politikas izmaiņas, ko iecerēts ieviest trīs posmos. Tostarp paredzēts par vienu procentpunktu samazināt sociālās iemaksas, ieviest minimālo sociālo iemaksu, mainīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdali pašvaldību budžetam no pašreizējiem 80% līdz 75% u.c.
