Dzidra Rieksta dzimusi 1927. gada 10. janvārī Kursīšu pagastā. Viņas jaunības laiks sakrita ar visgrūtākajiem kara gadiem. 1951. gadā Rieksta pabeidza Medicīnas laborantu skolu pie P.Stradiņa klīniskās slimnīcas un sāka strādāt par laboranti Tērvetes tuberkulozes sanatorijā, 1953. gadā – Rīgā, eksperimentāli zinātniskajā laboratorijā. No 1951. līdz 1958. gadam viņa neklātienē studēja Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, 1971. gadā aizstāvēja lauksaimniecības zinātņu kandidāta disertāciju “Latvijas PSR rožu šķirņu izpēte un selekcija”.
Kopš 1955. gada janvāra Rieksta strādāja Salaspils Dekoratīvās dārzkopības izmēģinājumu stacijā, kas vēlāk kļuva par Nacionālo botānisko dārzu - par laboranti, vecāko laboranti, jaunāko, vecāko zinātnisko līdzstrādnieci. Kopš 2006. gada līdz aiziešanai pensijā 2009. gadā Rieksta bija vadošā dārzkopības speciāliste Āra krāšņumaugu nodaļā. Visus šos gadus Rieksta veltījusi rozēm, to kolekcijas izveidei un selekcijai.
Drīz pēc ZA botāniskā dārza dibināšanas 1956. gadā no Vācijas Kordes un citām audzētavām tika iegādāti ap 1000 šķirņu rožu stādi. No tām daudzu gadu pārbaudes laikā Rieksta atlasīja ap 350 šķirnes, kas vislabāk piemērotas Latvijas klimatiskiem apstākļiem.
Iznāca Riekstas sarakstīti raksti un grāmatas par rozēm – gan zinātniskās, gan populārās. Kopā viņa sarakstīja četras grāmatas un ap 50 rakstu.
Vienlaicīgi tika veikts selekcijas darbs. Rieksta pievērsās izturīgām parka rozēm. Pirmā šķirne – ‘Ābeļzieds’ reģistrēta 1971. gadā. Tai sekoja ārkārtīgi populārā ‘Rītausma’, kura mūsdienās sastopama teju katrā benzīntankā. Turpmāk Rieksta deva savām rozēm Latvijas sieviešu – savu draudzeņu un kolēģu vārdus: ‘Līga’, ‘Sniedze’, ‘Skaidra’ un citas.
Par mūža ieguldījumu rožkopības attīstībā 2007. gadā Rieksta tika apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni. Rožu šķirnes viņa turpināja veidota arī pēc tam, pēdējās bija ‘Santa‘, ‘Vita‘ un ‘Maija‘, kas reģistrētas 2011. gadā. Kopā pa visiem šiem gadiem Rieksta izveidojusi 22 parka rožu šķirnes.
Arī būdama pensijā un dzīvodama Saldū, Rieksta katru gadu apciemoja savas mīļas rozes Nacionālajā botāniskajā dārzā. Viņas gaišā personība vienmēr paliks NBD darbinieku atmiņā kā paraugs dārza darbiniekiem.
