Tieslietu ministrs un visa Jaunā konservatīvā partija izsaka visdziļāko līdzjūtību Strīķes tuviniekiem.
Bordāns Latvijas Radio norādīja, ka par Strīķes veselības problēmām bijis zināms jau kādu laiku, tomēr viņš nevēlējās plašāk komentēt šos jautājumus. Bordāns vien norādīja, ka šī ziņa ir smags trieciens, “mēs esam zaudējuši ļoti labu cilvēku”.
"Tas ir cilvēks, par kuru patriotiskā ziņā neesam labāku zinājuši, un cilvēks, kuru visi, kas pazina, mīlēja," uzsvēra Bordāns.
Bordāns arī apstiprināja, ka amatpersonas aiziešana mūžībā nav saistīta ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19.
KNAB priekšnieks Jēkabs Straume KNAB kolektīva vārdā izsaka visdziļāko līdzjūtību Jutas Strīķes tuviniekiem, draugiem un kolēģiem. J.Strīķe ir bijusi ilggadēja KNAB priekšnieka vietniece, kas nesavtīgi iestājusies par godprātīgu un brīvu no korupcijas Latviju. pic.twitter.com/cxb4d2VIIL
— KNAB (@KNABinforme) March 18, 2020
Korupcijas apkarošana bija joma, kur Juta Strīķe strādājusi visilgāk - jau kopš 25 gadu vecuma. Sākotnēji Drošības policijas sastāvā, kur izpelnījās tā laika Ministru prezidenta Einara Repšes ievērību par drosmi un principialitāti cīņā ar korupciju.
To, cik svarīgi attīrīt no korupcijas politiskās varas augstākos līmeņus, Strīķe uzsvērusi allaž.
“Lai mums nebūtu kauns par to, kā tiek pieņemti lēmumi, izvēlēti ģenerālprokurori, pieņemti likumi. Būtu jādara gan publiskā telpā, gan likumdošanas telpā – ir jāveic savs pienākums tā, lai mēs vairāk nebūtu mafioza oligarhiska valsts,” tā 2018.gadā uzsvēra Strīķe.
Savulaik konkursā starp 58 pretendentiem viņa tika atzīta par labāko kandidāti KNAB priekšnieka amatam. Taču, neraugoties uz to, toreizējā Saeima atteicās viņu apstiprināt.
Strīķe gan ieguva KNAB vietnieka posteni, taču arī to saglabāt nenācās viegli. Vairākkārt tika mēģināts panākt, lai viņa no KNAB aiziet. Tomēr Strīķe ilgi nepiekāpās. Uzskatīja, ka korupcijas apkarošana ir darbs, kas viņai padodas vislabāk.
Līdz beidzot Strīķe nolēma iesaistīties politikā. Pirms četriem gadiem kopā ar domubiedriem izveidotās Jaunās konservatīvās partijas sarakstā viņa veiksmīgi startēja Rīgas domes vēlēšanās. Pēc tam - arī uz Saeimu, kur darbojās valdošās koalīcijas sastāvā un vadīja Juridisko komisiju.
Līdzjūtību Strīķes tuviniekiem izteikušas visas trīs Latvijas augstākās amatpersonas - Valsts prezidents, Saeimas priekšsēdētāja un premjers.
Strīķe dzimusi 1970. gadā un atpazīstamību iemantoja ar savu darbu KNAB.
Laikā no 1995. gada līdz 2003. gadam viņa strādāja Drošības policijā (DP). 2000. gadā viņa kļuva par DP priekšnieci aktīvo izstrāžu nodaļā, kas nodarbojas ar korupcijas apkarošanu.
Savukārt 2003. gada septembrī konkursa komisija viņu atzina par piemērotāko kandidātu KNAB priekšnieka amatam, taču Saeima viņas kandidatūru noraidīja, un ar tā laika premjera Eināra Repšes rīkojumu viņa tika iecelta par KNAB priekšnieka vietnieci korupcijas novēršanas jautājumos.
2013. gadā viņa tika atbrīvota no KNAB priekšnieka vietnieces amata, taču ar tā laika premjera Valda Dombrovska rīkojumu viņa šo amatu atguva. Savukārt 2014. gadā Strīķe atkārtoti amatu zaudēja. Pēc tam viņa turpināja darbu KNAB, līdz to pameta 2016. gadā.
2017. gadā Strīķe tika ievēlēta Rīgas domē no Jaunās konservatīvas partijas saraksta, bet gadu vēlāk viņa no šī paša saraksta tika ievēlēta 13. Saeimā, kur vadīja Juridisko komisiju.
