Šodien mūžībā devās mans mīļais tētis, @AndrisBuikis. Zemāk informācija tiem kas vēlas atvadīties. pic.twitter.com/NDP6wDUol3
— 🇺🇦 Emīls Buiķis 🇺🇦 (@EmilsBuikis) October 6, 2022
Andris Buiķis savulaik sevi raksturojis kā "balto zvirbuli" Latvijas zinātnē, jo viņš kā eksaktās zinātnes pārstāvis tomēr uzdrošinājās daudz runāt arī par garīgām lietām un ezoteriskiem jautājumiem, par ko nereti izpelnījās kritiku.
Andris Buiķis ir dzimis 1939. gada 15. martā Valkā, bet bērnībā ģimene pārcēlusies uz Tukuma apriņķi, kur Buiķis mācījies Smārdes pamatskolā un Tukuma 1. vidusskolā. Vēlāk par vienu no tuvākajiem Buiķa draugiem kļuva cits šīs skolas absolvents dzejnieks Imants Ziedonis.
1963. gadā Buiķis absolvēja Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultāti skaitļošanas matemātikas specialitātē. Savu zinātnisko un pasniedzēja darbu viņš veidojis matemātikas jomā; 1992. gadā kļuva par habilitētu matemātikas doktoru.
Buiķis bijis matemātikas profesors Latvijas Universitātē, Matemātikas institūta direktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas loceklis.
Taču paralēli matemātikai un fizikai Buiķis jau studiju laikā sācis interesēties par garīgiem jautājumiem un ezoteriku.
"Nācās mācīties materiālismu un Padomju Savienības Komunstiskās Partijas vēsturi, bet no tā laika es sāku interesēties par filozofiskām lietām, dabūju ezotērās grāmatas, kas bija pieejamas šaurā lokā, – gan caur Imantu Ziedoni, gan caur Rēriha biedrības piekritējiem," savulaik intervijā žurnālam "Praktiskā Astroloģija" stāstīja Buiķis.
Citās intervijās viņš uzsvēris, ka nesaskata pretrunas starp eksakto zinātni un garīguma meklējumiem.
"Dievs ir bezgalība. Interesanti, ka 90 procentu Nobela prēmijas laureātu eksaktajās zinātnēs teikuši, ka tic Dievam.
Agrāk mēdzu strīdēties pretī kolēģiem, kuri netic Dievam, bet Viņa eksistenci nevar ne noliegt, ne pierādīt. Sapratu, ka nav vērts strīdēties. Tāpat nevienu nepārliecināšu," intervijā "Rīgas Apriņķa Avīzei" ("RAA") atzina Buiķis.
Sevišķu plašu ievērību viņš izpelnījās ar centieniem popularizēt teoriju par torsionu jeb vērpes laukiem, kas 90. gados bija populāra Krievijā, bet ko lielākā daļa fiziķu noraidījuši kā "pseidozinātni".
Torsionu lauku teorija paredz, ka šajos laukos informācija izplatās daudz ātrāk par gaismas ātrumu un to esot iespējams izmantot enerģijas iegūšanai.
"Torsionu enerģijas blīvums ir grandiozs, un, lai mēs, visa cilvēce, apmierinātu savas enerģētiskās vajadzības, mēs tik un tā no šīs enerģijas jūras paņemsim neiedomājami mazu kripatiņu.
Bet, protams, te vēl daudz neizpētītā. Un šajos nezināmajos zinātnes laukos zinātnieks ceļo kā Odisejs; nonāc teiksmainā salā un nezini, kas tevi tur gaida. Ciklopi? Labi, ja vēl gadās amazones, tās vismaz ir skaistas," Buiķis savulaik stāstīja intervijā toreizējai "Latvijas Avīzes" žurnālistei, tagadējai Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei.
Buiķa kolēģi viņu kritizēja par šādu teoriju izplatīšanu, jo tās neatbilda vispārējiem zinātnes priekšstatiem.
"Latvijas zinātnē jūtos kā baltais zvirbulis. Man ir viena īpašība – no vienas puses, laba, no otras puses, slikta, proti, – es ļoti atklāti runāju.
Jau vairāk nekā 20 gadus runāju par strīdīgām lietām zinātnē. Par torsionu laukiem runāju 90. gados, un joprojām mani ar tiem asociē. Tas ir kaitinoši. Ja es savulaik ar kādu esmu runājis par kādu tēmu, vai tas nozīmē, ka man citu ideju, citu interešu nav? Vai tad es visiem bāžos virsū ar saviem torsionu laukiem?" pirms dažiem gadiem intervijā "RAA" taisnojās Buiķis.
"Mums neies labi, kamēr valsts izpildvara un likumdevēji nesapratīs garīgo vērtību nozīmi. Šobrīd valdošā tēze ir: "Mums nav laika domāt par visādiem tur smalkumiem, ir jānodrošina laba materiālā eksistence, un tad sāksim domāt par izglītību, kultūru, zinātni, ētiku un morāli."
Kamēr par pirmsākumu uzskatīsim pragmatisku materiālās pasaules nodrošināšanu, labklājību nekad nesasniegsim," 1997. gadā intervijā izdevumam "Literatūra. Māksla. Mēs" prognozēja Buiķis.
"Valsts nespēs attīstīties, un tauta slīgs arvien dziļākā nabadzībā, kas novedīs līdz eksplozijai. Nav naudas izglītībai? Bet ja nebūs arī pēc 10 gadiem? Tad katastrofāli trūks skolotāju vai arī ārkārtīgi dārgi algosim ārzemju viduvējības, jo Nobela prēmijas laureāti šeit nebrauks," pirms 25 gadiem sprieda Buiķis.
Viņš neaprobežojās tikai ar runāšanu, vēlāk pats iesaistījās politikā, lai mēģinātu mainīt lietas uz labo pusi. Buiķis pievienojās partijai "Jaunais laiks"; 2010. gadā no "Vienotības" saraksta tika ievēlēts 10. Saeimā, vēlāk arī 11. Saeimā.
2014. gadā Buiķis nolēma izstāties no "Vienotības" un pārgāja uz Nacionālo apvienību, no kuras tika ievēlēts 12. Saeimā. Viņš atzina, ka Nacionālā apvienība ir vienīgā partija, kurā viņš sevi varot iztēloties, jo viņam ir svarīgas tādas vērtības kā latviskums un nacionāla valsts.
Pēc aiziešanas no politikas Buiķis turpināja darbu zinātnē.
"Vienmēr esmu teicis, ka Nobela prēmiju fizikā mūsu zinātnieki vēl ilgi nedabūs, jo viņi ir ļoti konservatīvi," intervijā "RAA" sprieda Buiķis.
"Savulaik bija uzskats, ka materiālā un garīgā pasaule ir divas dažādas lietas. Šodien kvantu mehānika ir pierādījusi, ka novērotājs nav atdalāms no novērojamā objekta, proti, elementārdaļiņas uzvedas atšķirīgi atkarībā no novērotāja. Robeža starp materiālo un garīgo pasauli ir ļoti neskaidra."
Tuvinieki informē, ka atvadīšanās no Andra Buiķa notiks 10. oktobrī pulksten 11.00 Rīgas krematorijas mazajā zālē.
