Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, Bariss dzimis 1947. gadā. 1986. gadā viņš bija viens no "Helsinki-86" dibinātājiem, bet 1988. gadā vadīja šīs organizācijas Liepājas grupu.
5. Saeimas vēlēšanās viņš kandidēja "Tēvzemei un Brīvībai" sarakstā, savulaik bija ievēlēts arī Latvijas Tautas frontes domē.
1996. gadā Bariss tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu III šķiras ordeni.
Kā savā ''Facebook'' kontā raksta viens no Barisa draugiem liepājnieks Aigars Štāls, Bariss ticēja un spēja iedomāties brīvu Latviju.
Viņš bijis drosmīgs, skarbs, godīgs un varbūt paštaisns Latvijas neatkarības atjaunošanas dalībnieks.
Štāls uzsver, ka Bariss aktīvi piedalījās visos pārmaiņu procesos pagājušā gadsimta 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā, ierosinājis un piedalījies dažādās protesta akcijās. Lai gan pēdējos gados kļuvis par notikumu vērotāju, pavisam maz sniedzis intervijas vai publiski komentējis kādus sabiedriski politiskus notikumus, taču vienmēr sekojis līdzi Latvijas un Liepājas politiski sabiedriskajiem procesiem.
"Lai gan patiesība vēl gruzdēja dziļi zemdegās, daudzi nogaidīja. Toreiz pirmo helsinkiešu drosme, vārdi un stāja pamatīgi samulsināja oficiālo inteliģenci un dezorganizēja varu," raksta Štāls.
Bariss bijis viens no tiem, kurš neprasīja atļauju, bet darīja. Pēc grupas dibinātāju ierosmes 1987. gadā pie Brīvības pieminekļa pirmo reizi notika 14. jūnijā represēto piemiņas brīdis, ko centās nepieļaut padomju vara.
"Mārtiņš bija viens no tiem, kurš runāja pirmais – drosmīgi, godīgi un gaiši! Viņš iedrošināja daudzus citus pārvarēt savu nespēku. Tas ir viņa dzīves lielais pienesums un nopelns Latvijas mūžībā," Barisu raksturo Štāls.
