Mūžībā devies politiķis Ojārs Ēriks Kalniņš

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Mūžībā devies latviešu diplomāts, politiķis un Saeimas deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš, mikroblogošanas vietnē "Twitter" vēsta Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces ieraksts. 

Arī ārlietu ministrs un Kalniņa partijas biedrs Edgars Rinkēvičs tviterī dalījies ar sēru vēsti. 

Dzīves gājums

Ojārs Ēriks Kalniņš dzimis 1949. gada 22. oktobrī latviešu bēgļu nometnē Minhenē, Vācijā. 1951. gadā kopā ar vecākiem pārcēlās uz Čikāgu, ASV, un 1972. gadā pabeidza Rūzvelta universitātes Filozofijas nodaļu. Strādājis kā publicists un radošo darbu vadītājs sabiedrisko attiecību firmās, par politiķa un diplomāta dzīves gājumu vēstīja Ārlietu ministrijā.

No 1985. gada līdz 1990. gadam Kalniņš bija Amerikas Latviešu apvienības Ārējās informācijas biroja lietvedis un 1986. gadā palīdzēja organizēt un vadīja ASV latviešu delegāciju Čatokvas konferencē Jūrmalā. Savukārt no 1988. gada līdz 1990. gadam viņš darbojās kā Latvijas Tautas frontes un Latvijas Nacionālās neatkarības kustības konsultants, bet no 1990. gada līdz 1991. gadam bija kā laikraksta “Diena” līdzstrādnieks.

1990. gada maijā Kalniņš sāka pildīt Latvijas Ārlietu ministrijas konsultanta pienākumus un 1990. gada jūlijā organizēja Ministru prezidenta Ivara Godmaņa un ārlietu ministra Jāņa Jurkāna vizīti Vašingtonā, kā arī piedalījās pirmajā Latvijas valstsvīru sarunā ar ASV prezidentu Dž. H. V. Bušu. No 1991. gada janvāra Kalniņš bija Ārlietu ministrijas preses sekretārs un atbildīgais par sabiedriskajām attiecībām sūtniecībā Vašingtonā, savukārt no novembra – sūtniecības padomnieks. No 1991. gada septembra līdz 1993. gada janvārim viņš bija vēstnieka pilnvarotā amatpersona, kā arī Latvijas pārstāvja ANO pilnvarotā amatpersona.

1993. gada janvārī Kalniņš tika iecelts par ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku ASV un Meksikā ar rezidenci Vašingtonā un pildīja pienākumus līdz 1999. gadam. Vēstnieks aktīvi iesaistījās sarunās ar ASV, panākot ASV atbalstu Krievijas karaspēka izvešanai no Latvijas, kā arī Skrundas lokatora slēgšanai un demontēšanai. Diplomātam šajā procesā bija ļoti nozīmīga loma, nodrošinot starptautisko partneru, sevišķi ASV, atbalstu.

Kalniņa kadences laikā tika nostiprinātas Latvijas un ASV kā stratēģisku sabiedroto attiecības, un 1994. gadā Latviju vizītē apmeklēja ASV prezidents Klintons, savukārt 1998. gadā tika parakstīta ASV – Baltijas valstu partnerības harta. Tāpat vēstnieks vadīja Latvijas kandidatūras NATO pieņemšanas un izskatīšanas procesu.  

Pēc darba ārlietu dienestā Kalniņš vairāk nekā 10 gadu (1999-2010) vadīja Latvijas institūtu.

2010. gadā Kalniņš tika ievēlēts 10. Saeimā, kur vadīja Saeimas Ārlietu komisiju. Pēcāk ievēlēts arī 11. un 12. Saeimā. Kopš 2018. gada rudens Kalniņš bija 13. Saeimas deputāts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti