Latvijas zinātnes vēsturē viņš paliks kā Rīgas biomehānikas skolas pamatlicējs, savukārt RTU viņš lika pamatus mūsdienīgas izglītības un zinātnes attīstībai, norāda RTU.
Precizējums
Informācijas avots precizē atvadīšanās vietu - atvadīšanās notiks Rīgas Krematorijā, nevis Pirmo Meža kapu Lielajā kapličā, kā ziņots iepriekš.
Knēts 1961. gadā absolvēja Rīgas Politehnisko institūtu (RPI, tagad – RTU), iegūstot būvinženiera diplomu. Viņš sāka strādāt toreizējā RPI rektora Aleksandra Mālmeistera vadītajā Plasticitātes problēmu laboratorijā, 1977. gadā aizstāvot disertāciju par kaulaudu biomehāniku. Tas bija jauns un perspektīvs zinātniskais virziens, kas pētīja dabas veidoto bioloģisko audu mehāniskās īpašības un biomehānisko uzvedību dažādu slodžu un vides faktoru ietekmē. Attīstot savu zinātnisko darbību, Knēts izveidoja Biomehānikas zinātniskās pētniecības laboratoriju.
Knēta zinātniskā darbība ir augstu novērtēta gan padomju laikā, gan Latvijas neatkarības gados. 1976. gadā Knētam zinātnieku grupas sastāvā piešķīra Latvijas PSR Valsts prēmiju par asinsvadu rekonstruktīvo operāciju biomehānisko pamatojumu un to ieviešanu klīniskajā praksē, savukārt 1971. un 1980. gadā par biomehānikas pētījumu kopu viņam piešķīra LPSR Zinātņu akadēmijas pirmo prēmiju. 1982. gadā Knēts uzņemts prestižajā PSRS ZA Teorētiskās un lietišķās mehānikas Zinātniskās padomes sastāvā, bet 1990. gadā ASV Knēts kļuva par Pasaules Biomehānikas padomes locekli.
1987. gadā Knēts sācis strādāt par RPI zinātņu prorektoru un šo amatu pildīja līdz 1999. gada nogalei, kad tika ievēlēts par RTU rektoru. Rektora pienākums viņš veica divus termiņus – līdz 2011. gada beigām. Pēc tam Knēts pildīja RTU Attīstības fonda valdes priekšsēdētāja pienākumus.
