Sadaļas Sadaļas

Mūžībā devies ārzemju latviešu sabiedriskais darbinieks Jānis Kukainis

Mūžībā devies ārzemju latviešu sabiedriskais darbinieks Jānis Kukainis, liecina Valsts prezidenta Egila Levita ieraksts mirkroblogošanas platformā "Twitter".

Valsts pirmā persona izsaka visdziļāko līdzjūtību Kukaiņa ģimenei. Tāpat Levits uzsver, ka Kukaiņa lietpratīgais darbs latviešu sabiedrisko organizāciju vadībā un trimdas sabiedrībā daudzu gadu desmitu garumā, gādājot par atjaunotās Latvijas drošību un demokrātiju, vainagojās ar valsts pievienošanos NATO.

Kā norādīts Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) tīmekļvietnē, vairāk nekā 40 gadus Kukainis darbojās dažādās latviešu organizācijās un pasākumos, vadīja trimdas centrālās organizācijas. Ar savu profesionālā darba laukā gūto vadītāja pieredzi un rūdījumu viņš spējis īstenot tādus mērķus, kas nozīmīgi gan latviešu sabiedrībai ārzemēs, gan Latvijas valstij un latviešiem vispār.

Savus sabiedrisko darbu Kukainis iesāka 1973. gadā Detroitā, iesaistoties Latviešu apvienības Detroitā valdē, ko vadīja piecus gadus. Viņš darbojās Latviešu fonda padomē, Latviešu centra Garezerā padomē, Mičigānas baltiešu komitejā un Detroitas latviešu skolā.

1996. gadā Kukaini ievēlēja par Amerikas latviešu apvienības (ALA) priekšsēdi, līdz ar to viņš nonāca arī PBLA valdē. Kukaiņa vadībā šajās organizācijās aizvadītā gadsimta beigās sākās intensīva kampaņa, lai panāktu, ka Latvija un pārējās Baltijas valstis varētu iekļūt NATO aizsardzības lokā. Tas nebija panākams bez līdzekļu ieguldījuma un neatlaidīga darba, pārliecinot ASV kongresa locekļus pa sava atbalsta došanu šai idejai.

Pēc PBLA paustā, Kukainis kopā ar Latvijas vēstniecības Vašingtonā darbiniekiem un baltiešu organizāciju pārstāvjiem apmeklēja daudzus latviešu centrus ASV un aktivizēja tautiešus piedalīties savu kongresa locekļu pārliecināšanā. Viņš bija klāt visur, kur vien tika runāts par NATO paplašināšanu, pārliecināja ASV valdības pārstāvjus ieņemt labvēlīgu viedokli, rīkoja konferences par Baltijas valstu drošības jautājumiem. Šo pūļu rezultātā ASV kongress un valdība iestājās par Latvijas uzaicināšanu pievienoties NATO dalībvalstīm un 2002.gada novembrī NATO galotņu sanāksmē Prāgā šis mērķis tika sasniegts.

Kā PBLA valdes priekšsēdis Kukainis centās panākt ciešāku sadarbību ar Latvijas valsts iestādēm, aktivizēja latviešus uz organizētu darbību gan Krievijā, gan Dienvidamerikā. Par savu nesavtīgo darbu Latvijas labā viņš ir saņēmis Triju zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni, aizsardzības ministra Atzinības medaļu un "Daugavas vanagu" nozīmi zeltā.

Kukainis dzimis 1943. gadā Rīgā, bet Amerikā ieceļojis 1951. gadā. Viņš ieguvis inženiera grādu Sinsinati Universitātē, kā arī maģistra grādu Tenesijas un Mičigānas pavalsts universitātēs. Viņš vadījis vairākas nodaļas "Ford Motor" autofabrikā Detroitā, publicējis 20 rakstus par aerodinamikas jautājumiem. Kukainis pensionējies 2000. gadā un pēc tam savu laiku veltījis darbam latviešu sabiedrības labā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt