Par ievērojamāko Ezergaiļa darbu nereti min pētījumu par holokaustu Latvijā "The Holocaust in Latvia, 1941–1944".
Ezergailis dzimis 1930. gada 10. decembrī Jēkabpils apriņķa Rites pagastā. Otrā pasaules kara nogalē Ezergailis kopā ar ģimeni devās bēgļu gaitās uz Vāciju, bet vēlāk nokļuva ASV, kur dzīvoja līdz mūža izskaņai.
Ezergailis 1956. gadā beidzis Mičiganas Valsts universitāti ar bakalaura grādu sociālajās zinībās, 1960. gadā ieguvis maģistra grādu vēsturē Ņujorksitijas Universitātē, bet 1968. gadā Kolumbijas Universitātē Ņujorkā viņam piešķirts vēstures doktora grāds.
Kopš 1964. gada Ezergailis bijis Itakas koledžas mācībspēks, no 1971. gada – profesors. Viņš bijis Amerikas vēsturnieku apvienības un Amerikas apvienības slāvu studiju veicināšanai biedrs, Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis.
Ezergailis pētījis sociālās un revolucionārās kustības Baltijā, par ko tapuši izdevumi "1917. gada revolūcija Latvijā" (1974), "Latviešu iespaids uz boļševiku revolūciju" (1983). Ezergailis daudz rakstījis par holokausta problēmām, piemēram, tapis viņa veidots dokumentu krājums "Latviešu leģions. Varoņi, nacisti vai upuri?" (1998), grāmata "Holokausts vācu okupētajā Latvijā. 1941–1944" (1999) u.c.
"Ezergaiļa ieguldījums mūsu vēstures sarežģīto jautājumu izpētē ir nenovērtējams," uzsver Rinkēvičs.
