Kolēģi Tjarvi raksturo kā talantīgu, uzņēmīgu, enerģisku, izpalīdzīgu un komunikablu. Viņš bijis savējais starp visiem un labi saticis gan ar studentiem, gan kolēģiem universitātē. Bet kā būtiskāko mediju nozarē eksperti izceļ Tjarves profesionālo darbību Televīzijā un iestāšanos par tās darbiniekiem.
Nežēlīgs likteņa trieciens viņa tuviniekiem, kolēģiem un studentiem – tā par Rolanda Tjarves aiziešanu saka LU profesore Vita Zelče:
“Rolands Tjarve bija studentu ļoti mīlēts pasniedzējs, viņam piemita vienreizēja, pat apbrīnojama prasme vienlaikus būt skolotājam, kolēģim un draugam. Sarunāties ar studentiem, mudināt viņus tapt labākiem, zinošākiem un godīgākiem. Kļūt patiesiem un atbildīgiem žurnālistikas profesionāļiem. Viņš bija ļoti nešaubīgs, izpalīdzīgs, daudzu mūsu Komunikācijas studiju nodaļas kolēģu darbu un dzīvi atbalstošs. Viņš prata sarunāties ar cilvēkiem, kad tas viņam bija ļoti nepieciešams. Viņš vēlos vakaros dažus no mums aizveda līdz mājām, tā palīdzot tikt galā ar ikdienas nogurumu. Rolands Tjarve bija ļoti labs cilvēks. Un viņa aiziešana ir nežēlīgs likteņa trieciens mums, Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas cilvēkiem, darbiniekiem un studentiem.”
Tjarve dzimis 1966. gadā. 1991.gadā viņš beidzis LU Filoloģijas fakultātes žurnālistikas nodaļu.
Žurnālistikas lauciņā Tjarve darbojies kopš 80. gadu beigām. Strādājis laikrakstā “Vefietis” un vadījis programmas Latvijas Radio.
1995. gadā viņš ievēlēts Nacionālajā Radio un televīzijas padomē, kurā darbojies līdz 1998. gadam. Tad viņš ieguva Latvijas Televīzijas ģenerāldirektora vietu, un šajā amatā nostrādāja četrus gadus, līdz 2002. gadā viņu no amata atcēla. Tieši profesionālo darbību Televīzijā un iestāšanos par tās darbiniekiem izceļ mediju jomas profesionāļi.
Tjarve bija LU mācībspēks jau no 2003. gada. No 2017. gada viņš bija LU Komunikācijas un inovāciju departamenta mediju direktors.
Tjarve strādājis kā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktora padomnieks un valdes loceklis, kā arī rīkotājdirektors uzņēmumā “Komunikācijas stratēģijas un projektu vadība”. No 2004. līdz 2006. gadam Tjarve bijis “Elektronisko sakaru direkcija” padomes loceklis, no 2004. līdz 2007. gadam AS “airBaltic” padomes loceklis, bet no 2007. gada līdz 2011. gadam Tjarve bijis arī valsts kontrolieres padomnieks.
Tjarve bija arī Latvijas Žurnālistu asociācijas biedrs, kā arī vairāku zinātnisku publikāciju autors.
Atvadu vārdos Tjarves kolēģi LU Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļā uzsver: "Rolands Tjarve LU docētājiem pievienojās 2002. gadā. Viņš pirmkursniekiem pasniedza vairākus ievadkursus komunikācijas zinātnē, otrā un trešā kursa studentiem – kursus par Latvijas mediju vidi un multimediju producēšanu. Viņš bija savējais studentu vidū. Viņš necēla augstu pārākuma sienu starp sevi un viņa klausītājiem. Lekcijās viņš dzīvi un ieinteresēti iepazīstināja auditoriju ar komunikācijas un mediju pētniecības pamatiem. LU Sociālo zinātņu fakultātes 2010. gada rudenī dibinātais studentu medijs “Kivi TV” bija Rolanda Tjarves lolojums un lepnums.
Žurnālista izglītība, kas iegūta Latvijas Universitātē 1991. gadā un papildināta ar Latvijas Televīzijas vadītāja pieredzi, ļāva studentiem iepazīt žurnālistiku tās sarežģītajā ikdienā un komunikācijā ar sabiedrību. Rolands Tjarve bija viens Latvijas Televīzijas organizatoriskiem pārveidotājiem no valsts par sabiedrisko mediju. Elektronisko mediju transformācijas procesiem bija veltīts arī viņa 1998. gadā aizstāvētais maģistra darbs komunikācijas zinātnē. Viņš iestājās par uzticamu un kvalitatīvu žurnālistiku gan pētniecībā, gan studentu lekcijās un semināros. Rolands Tjarve bija profesores Intas Brikšes skolnieks. Viņa raksti publicēti krājumos “Latvijas Universitātes Raksti”, “Agora” un kolektīvajās monogrāfijās “Baltic Media in Transition”, “Informācijas vide Latvijā”, “Latvijas Republikas 9. Saeimas vēlēšanu kampaņa”, “Latvijas mediju vides daudzveidība”."
“Rolands bija tas, kurš organizatoriski palīdzēja televīziju no valsts televīzijas pavērst sabiedriskās televīzijas virzienā. Ir palikuši viņa raksti, viņa pētniecības un viņa pārdomu raksti,” uzsver Latvijas Universitātes emeritētā profesore Skaidrīte Lasmane.
“Viņš ir vienmēr aizstāvējis tieši profesionālismu, to, ka jābūt īpaši izglītotiem, atbildīgiem žurnālistiem. Jā, vienmēr ir aizstāvējis, lai kādi būtu dažādi jautājumi vai problēmas, viņš vienmēr ir aizstāvējis pārsvarā televīzijas darbiniekus,” saka RSU Komunikācijas fakultātes dekāne, profesore Anda Rožukalne. “Pats vienmēr pilns ar jaunām idejām, aizrautīgs, enerģisks, ļoti draudzīgs, priecīgs. Domāju, ka visiem, kas ar viņu strādājuši kaut kādu laiku, tai skaitā arī man un arī studentiem, kam ir bijusi iespēja, ir ļoti, ļoti veicies.”
Izsita no sliedēm: šajā Klusajā sestdienā aizgājis atsaucīgais kursabiedrs un sekmīgais @LatvijasTV ģenerāldirektors @RolandsTjarve (54). Viņš, cita vidū, viens no retajiem prata novērtēt humanitārās izglītības vērtību kā pamatu žurnālista darbam. Jūtu līdzi visiem piederīgajiem.
— Ainārs Dimants (@AinarsDimants) April 11, 2020
