Mūrniece: Tautas vēlēta prezidenta iecerei šobrīd ir pārāk daudz risku

Priekšlikums par tautas vēlētu prezidentu būtu atbalsts citā situācijā, bet pašlaik šādai kārtībai ir pārāk daudz risku, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, intervijā Latvijas Radio pauda Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA).

Viņa atzina, ka ideja par tautas vēlētu prezidentu ir ”ļoti simpātiskā, ja būtu sakārtotākā Latvijā”, tad viņa par to iestātos no visas sirds, bet pašlaik tam ir daudz risku, „pirmkārt kaimiņvalsts centieni ietekmēt sabiedrisko domu, iegūt ietekmi Latvijā un Baltijā”.

Mūrniece norādīja arī uz nezināmās izcelsmes naudas ieplūšanu Latvijas politikā un to, ka pašlaik „notiek informatīvais karš”.

„Šeit es saskatu daudz risku, kurus nevēlētos pieļaut,” sacīja Mūrniece.

Viņa arī uzsvēra, ka par tautas vēlētu prezidentu runāts sasteigti, neilgi pirms prezidenta vēlēšanām. „Ir jautājums, vai mēs gribam izdebatēt vai nē, [..] nopietni jāizsver visi riski, ja šo ideju atbalstīs, jāsaprot, kāda būs kaimiņvalsts ietekme, kā mēģinās šo ideju transformēt,” sacīja Mūrniece.

Savukārt, jautāta par iespējamo atbalstu pašreizējā prezidenta Andra Bērziņa pārvēlēšanai uz otro termiņu, Mūrniece vien norādīja, ka „diskusija par Bērziņa pārvēlēšanu nav sākta”. Viņa pauda, ka būs jāizvēlas labākais kandidāts no tiem, kas būs gatavi kandidēt un gatavi uzņemties šo amatu.

Mūrniece arī piekrita, ka prezidenta ievēlēšanas procesam jābūt caurspīdīgam un pauda cerību, ka nākamo prezidentu „neatradīs zoodārzā, bērnudārzā, rožu dārzā vai kādā citā dārzā”.

Viņa pauda cerību, ka process būs atklātāks, bet balsojums paliks deputātu ziņā.

 Jau ziņots, ka Saeima nolēma nodot skatīšanai komisijās Satversmes grozījumus, kas paredz Latvijā ieviest tautas vēlēta prezidenta institūtu. Pagaidām gan nav skaidrs, vai šo izmaiņu tālākai virzīšanai būs konstitucionālā vairākuma jeb divu trešdaļu Saeimas deputātu atbalsts. Debatēs izskanēja kritika gan par likumprojekta kvalitāti, gan par steigu, ar kādu tas tiek virzīts.

Grozījumu projektu iesnieguši vairāki  "No sirds Latvijai" (NSL) deputāti, kā arī pa vienam pārstāvim no „Saskaņas”, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), Nacionālās apvienības (NA) un Latvijas Reģionu apvienības (LRA).

Šo projektu, kā nepilnīgu, iepriekš kritizēja gan Valsts prezidents Andris Bērziņš, gan premjere Laimdota Straujuma („Vienotība”). Neesot skaidrs, vai iecere paredz lielākas pilnvaras prezidentam.

Iepriekš Saeimas opozīcija vairakkārt rosinājusi grozījumus par tautas vēlētu prezidentu, bet iecere tikusi noraidīta.

Savukārt 2011.gadā konsultācijās par valdības koalīciju toreizējā Zatlera Reformu partija un "Vienotība" nāca klajā ar priekšlikumu līdz 2012.gada vidum izstrādāt likumprojektu par tautas vēlētu prezidentu un līdz 2013.gada martam sarīkot referendumu par šo jautājumu, liecina aģentūras LETA arhīvs. Tas gan netika īstenots.

Pašlaik Satversme paredz, ka Valsts prezidentu ievēl uz četriem gadiem, aizklāti balsojot, ar ne mazāk kā 51 Saeimas locekļa balss vairākumu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt