Tā trešdienas rītā intervijā raidījumā “Rīta Panorāma” sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība).
Viņa sacīja, ka “Vienotība” ir nosaukusi virkni kandidātu, bet līdz galam jeb oficiāli nevienu. “Mēs gribētu dzirdēt, ko nosauks arī ZZS, kas pagaidām ir tikai klusējusi,” NA viedokli izteica Mūrniece. “Vienotībai” un ZZS ir jāizdara savas mājasdarbi un “tad varēsim kandidātus likt citu citam blakus un spriest, kurš no tiem ir svarīgāks,” intervijā sacīja Mūrniece. “Šobrīd koalīcijas partijas ir vienojušās par to, ka ir jāvienojas,” viņa teica.
Saeimas priekšsēdētāja arī piebilda, ka Valsts prezidenta vēlēšanas ir ģeopolitiski svarīgs lēmums. Pēc viņas vārdiem, bijusī prezidente Vaira Vīķe–Freiberga pierādīja, cik svarīgs un nozīmīgs var būt prezidenta postenis, norādot, ka tas nav tikai reprezentatīvs amats.
Ziņots, ka Bērziņš pagājušajā piektdienā pavēstīja par nekandidēšanu uz Valsts prezidenta pilnvaru otro termiņu. Patlaban kā potenciālie prezidenta amata kandidātu minēti Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits, diplomāts un Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš, kā arī vienīgais oficiāli izvirzītais kandidāts, Latvijas Reģionu apvienības politiķis un Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars.
Otrdien koalīcija apņēmās kopīgu prezidenta amata kandidātu nosaukt līdz 11.maijam.
Valsts prezidenta vēlēšanas varētu notikt maija beigās vai jūnija sākumā. Likums paredz, ka prezidenta vēlēšanām jānotiek ne vēlāk kā mēnesi jeb 30 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru beigām. Taču likums arī neļauj steigties, jo prezidenta vēlēšanas var rīkot ne agrāk kā 40 dienas pirms pilnvaru beigām.
Pēdējais brīdis, kad Saeimas prezidijā ir jāiesniedz kandidatūras Valsts prezidenta amatam, ir pusotra mēneša jeb 45 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru termiņa beigām, un to var sākt darīt ne agrāk kā 50 dienas pirms pilnvaru beigām.
Valsts prezidenta vēlēšanas notiek aizklāti. Ja pirmajā kārtā neviens neiegūst nepieciešamo balsu vairākumu, tad otrā kārtā notiek ne agrāk kā 10 dienas pēc vēlēšanām. Šāda kārtība ir jaunums. Par Valsts prezidentu ir jānobalso vismaz 51 deputātam.
