Pēc viņas sacītā, daudzu valstu parlamentos ir ģeneralsekretārs, un ar tā trūkumu Saeima saskārās laikā, kad Latvija bija Eiropas Savienības Padomes prezidējošā valsts. Tolaik no dažu valstu puses bija vērojama neizpratne, kāpēc Saeimā nav šāda ģenerālsekretāra.
"Mēs nonācām nepatīkamā situācijā (..), ka Latvijas pusē nav, ar ko sadarboties," skaidroja Mūrniece, norādot, ka Saeimas Kancelejas vadītājs Māris Steins nepieciešamajā līmenī nepārvalda svešvalodas.
Pēc prezidentūras laikā piedzīvota arī saprasts, ka Saeimas administratīvajā darbā ir nepieciešamas pārmaiņas - Saeimas Kanceleja jāpadara par mūsdienīgāku un efektīvāku struktūru. Nolemts, ka arī Latvijas Saeimā jāveido ģenerālsekretāra amats.
Ģenerālsekretārs būs "atslēgas" cilvēks, kas pārraudzīs ne tikai Saeimas administratīvo darbu, bet arī saistībā ar starptautiskajām attiecībām. Jaunais amats tiek veidots esošā Saeimas budžeta ietvaros, pārstrukturizējot pienākumus.
Ģenerālsekretārs būs "administratīva figūra, un tam nebūs nekāda sakara ar politisko darbību," teica Mūrniece.
Viņa piebilda, ka Saeimas Kanceleju saglabās un Māris Steins turpinās tās vadību, taču Kancelejas atbildības sfēras saruks - tā rūpēsies par dokumentiem, tehniskām lietām.
Kādreizējais Saeimas Juridiskā biroja darbinieks jurists Edgars Pastars Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzina, ka iecerētās izmaiņas Saeimas darbā "vairāk ir tehniskas", kas ir atbalstāmas.
Pastars skaidroja, ka nereti ir bijušas situācijas, kad īsti nav skaidrs, kurš ir administratīvais vadītājs parlamentā esošajām struktūrvienībām, piemēram, Sabiedrisko attiecību birojam, Juridiskajam birojam.
Tikmēr politologs Filips Rajevskis raidījumā "Pēcpusdiena" pārmaiņas Saeimas administratīvajā darbā saista ar konfliktu ar Saeimas Kancelejas vadītāju Māri Steinu, kurš tiesājas ar Saeimu par darba uzteikumu.
Konflikts, pēc Rajevska domām, iegājis tādā plāksnē, ka Saeima ar to netiek galā, un "tiek veidota paralēla struktūra" .
Saeima ceturtdien, 8.oktobrī, pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas paredz mainīt līdzšinējo Saeimas Kancelejas struktūru, izveidojot Saeimas Administrācijas ģenerālsekretāra amatu. Saeima šo likumprojektu skatīs kā steidzamu divos lasījumos.
Jau vēstīts, ka Saeimas Administrācijas ģenerālsekretāra amatam izraudzīta līdzšinējā Latvijas Institūta vadītāja Karina Pētersone. Bija plānots, ka Pētersone darbu jaunajā amatā uzsāks 12.oktobrī.
