Saeimas spīkeres vestais kliņģeris stāv neapēsts, jo saruna pie galda nav no saldajām. Daudz skarbu jautājumu – maz atbilžu. Lai netraucētu Labklājības ministrijai īstenot plānus par Kauguru pansionāta iemītnieku pārvietošanu uz Ezerkrastiem, dumpīgās vadītājas vietā iecelts cits pienākumu izpildītājs. Kauguru iemītniekiem – cilvēkiem ar vidējiem un smagiem garīga rakstura traucējumiem – uz Rīgu jādodas līdz 30. aprīlim. Viņi jau apciemojuši Ezerkrastus. Daļa dodas turp ar prieku. Citi nē.
„Tur ir bunkurs, liek taču par zagšanu, te nav. Kāpēc mūs pārvieto, nezini?” stāsta centra iemītniece Judīte.
To joprojām nezina daudzi. Labklājības ministrijas oficiālais viedoklis ir tāds, ka Kauguru filiāle jau sākotnēji tika veidota kā pagaidu mītne.
Tagad, kad Ezerkrasti renovēti, visiem jādodas uz labākām telpām. Diemžēl darbinieki no Jūrmalas un Tukuma uz Berģiem izbraukāt nevarēs. „Man piedāvāja Iecavu. 140 kilometri katru dienu. Nav reāli. Es iešu uz bezdarbniekiem,” norāda sociālās aprūpes nodaļas vadītāja Dace Rožāne.
To, ka šo cilvēku sajūtas ierēdņu kabinetos nevienu neinteresē, uzsver arī pansionāta draugs no nevalstiskās organizācijas, kas te rīko Sveču darbnīcu un citas aktivitātes. „Tā ir rokāde rokādes pēc,” saka nevalstiskās organizācijas pārstāvis Juris Bošs.
Saeimas spīkere, kura uz Kauguriem atbrauca tāpēc, ka saņēmusi daudz vēstuļu par Kauguru likteni, uzskata, ka šis jautājums būtu jāskata Saeimas Cilvēktiesību komisijā.
Jau vēstīts, ka Kauguru filiāle ir viena no divām sociālās aprūpes centru šūniņām, ko Labklājības ministrija nolēmusi likvidēt, klientus pārceļot uz izremontētajiem "Ezerkrastiem" Berģos.
Arī par Raunas filiāles nākotni nekas vēl nav skaidrs. Ministrija ar vietējo luterāņu draudzi, kas gatava pārņemt aprūpi, nekādus līgumus pagaidām nav noslēgusi.
