Līdz ar karu Ukrainā Latvijā tika nolemts NATO noteikto aizsardzības budžetu tās dalībvalstīm 2% apmērā sasniegt 2020.gadā. Mūrniece pirmdienas rītā rosināja 2% robežu sasniegt vēl ātrāk.
„Mums ir jāstiprina sava valsts – gan aizsardzība, gan iekšējā drošība,” teica Mūrniece. „Ir jāstiprina armija un jādomā, kā apbruņot Zemessardzi. Mums nav jādomā par nākotni - ir jādara jau šodien,” teica Mūrniece. Tāpat ir jādomā par robežas sakārtošanu.
Vaicāta, kurās nozarēs līdzekļi būtu jātaupa, lai varētu vairāk atvēlēt aizsardzībai, Mūrniece atteica, ka tas ir jautājums finanšu ministram. Vienlaikus viņa izteica cerību, ka parlamentārieši „sargā savu valsti” un varētu atbalstīt viņas rosinājumu.
Ideju palielināt karavīru skaitu Latvijas armijā, ko izteica aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), bet noraida Valsts prezidents Andris Bērziņš, pirmdienas rītā atbalstīja bijušais Latvijas prezidents Valdis Zatlers.
Ja mēs runājam par Latvijas aizsardzību, tad karavīru skaitam ir jābūt lielākam, sacīja Zatlers. Viņš norādīja, ka 2007.gadā Baltijā bija tikai četras lidmašīnas. Tagad to ir vairāk. Tāpēc, ja Latvija vēlas saņemt palīdzību aizsardzības stiprināšanā, arī pašiem ir jābūt organizētākiem.
Bažas par Latvijas aizsardzības spējām palielinājās līdz ar Krimas aneksiju pērn martā un iebrukumu Ukrainā aprīlī. Kaujas Donbasā starp Ukrainas armiju un prokrieviskajiem kaujiniekiem un, pēc Ukrainas un NATO paustā - Krievijas armiju, notiek vēl šobrīd. Krievija gan nekad nav atzinusi, ka tās armija atrodas Ukrainas teritorijā.
Tiesa, pašlaik kaujas ir pārtrauktas sakatrā ar pamiera vienošanos.
