„Es domāju, ka grozīt Satversmi vai likt kādu preambulu ir ļoti nopietna lieta, un es gribētu dzirdēt pārliecinošus argumentus, kāpēc tas ir nepieciešams. Es gribētu, lai mani pārliecinātu. Grozīt Satversmi nevajadzētu tāpat vien. Tur ir jābūt ļoti pamatīgai argumentācijai," sacīja Muižnieks.
Latvijā sarunas ap preambulas ieviešanu ir politizētas, tāpēc nepieciešams starptautiskas ekspertu komisijas skatījums. „EP ir Venēcijas komisija, kas ļoti bieži sniedz neatkarīgu, objektīvu konstitucionālu analīzi. Es uzskatu, ka šāda ekspertīze būtu ļoti lietderīga un palīdzētu depolitizēt tās diskusijas, kas šobrīd ir Latvijā. Tās ir zāles pret politizāciju," pauda EP Cilvēktiesību komisārs. Viņš uzsvēra, ka Venēcijas komisijā strādā konstitucionālie eksperti no 47 EP dalībvalstīm. Tomēr jebkurā gadījumā grozīt Satversmi salīdzinoši neilgi pirms vēlēšanām ir riskants solis.
Muižnieks arī uzsvēra, ka pašā preambulā jau šobrīd ir neskaidrs jēdzienu lietojums. „Man ir neskaidrības par dažiem terminiem, kas ir preambulā un kas izraisa daudz jautājumu. Piemēram, jēdziens „valsts nācija". Es nezinu, kas ir „valsts nācija". Es strādāju EP pusotru gadu, man ir doktora grāds politikas zinātnē... Es zinu, ko nozīmē „valsts nācija" 19.gadsimta Vācijā, bet es nezinu, ko tas nozīmē 21.gadsimta Eiropā," saka Muižnieks.
Viņš arī norāda, ka nav skaidrs, kā jēdzieni „Latvijas tauta", „mazākumtautības" un „latviešu tauta" saplūst ar jēdzienu „valsts nācija" un kā tas ietekmēs Satversmes tiesas praksi.
Diskusijas ap preambulu Latvijā ilgst jau vairākus mēnešus. Eiropas Kopienu tiesas tiesneša sagatavotā preambula ir dokuments, ko, iespējams, pievienos Satversmei. Tās aizstāvji norāda, ka preambula skaidros Latvijas vēsturi un juridisko statusu, kā arī tā izmaiņas līdz ar laikmetu maiņu. Toties kritiķi norāda, ka preambula un tajā lietotie termini un to izmantojums ir novecojis, neatbilst mūsdienu ikdienas dzīvei vai pat norāda, ka tā vispār nav vajadzīga.
