Skandalozās vēlēšanas
Muižnieks intervijā Latvijas Radio stāstīja, ka universitāte ir ieguvusi daudz papildu brīvības pakāpju, īpaši sakarā ar jaunā akadēmiskā centra attīstību. Tāpat esot perspektīvi objekti, ko vēlas izveidot. Un Saeima apstiprinājusi jaunu plānu rīcībai ar nekustamajiem īpašumiem, lai attīstītu akadēmisko centru.
Pēc Muižnieka domām, tas varētu interesēt cilvēkus ārpus akadēmiskajām aprindām.
Vienlaikus viņš ārpus akadēmiskajām aprindām ierindoja arī savu sāncensi Gundaru Bērziņu, kurš ir aktīvs biznesā un nesen kļuvis par "Olainfarm" padomes priekšsēdētāju. "Un "Olainfarm" ir nemierīga vieta," teica Muižnieks.
Pirms vēlēšanām Universitātes vadība pretēji likumā paustajam aizliegumam izziņoja, ka ir saņēmusi trauksmes cēlēja vēsti par Bērziņa promocijas darba neatbilstību ētikas un kvalitātes kritērijiem. Augstskola nopietni reaģēšot un veikšot rūpīgu pārbaudi. Pats Bērziņš pēkšņos pārmetumus noraida un sola tiesāties par neslavas celšanu.
Muižnieks uzsvēra, ka pats netīros paņēmienus nav lietojis, bet atzina, ka vēlēšanas nodarījušas kaitējumu LU reputācijai.
Pēc Muižnieka teiktā, Bērziņam pašam vajadzēja proaktīvi stāstīt par trauksmes cēlēja ziņoto.
Muižnieks uzskata, ka viņš LU rektora amatā ievēlēts leģitīmi, jo viņam tajā bija jāsaņem vairāk nekā konkurentam, kas arī notika. Tāpat rektors atgādināja, ka vēlēšanās balso "par" nevis "pret".
Par Muižnieku publiski atkārtoti izskanējušas ziņas par iespējamo biedrošanos ar čeku, un neilgi pirms vēlēšanām publiskota lieta, ka viņš nav sadarbojies ar Valsts drošības komiteju.
Nākotnes plāni
Muižnieks stāstīja, ka LU nekustamo īpašumu portfelis ir 30 - 40 miljoni, ko varētu pārdot, lai ieguldītu zinātnes centrā. LU ir nekustamie īpašumi gan Rīgā, gan ārpus tās, kurus ar Ministru kabineta atļauju var pārdot, ja tas ir nepieciešams. Visu naudu caur valsts budžetu plānots novirzīt attīstības mērķiem. Un visi darījumi notiekot LU Senāta uzraudzībā.
Muižnieks atklāja, ka pārdot vai kā citādi izmantot varētu visu fakultāšu ēkas.
LU centrālā ēka Raiņa bulvārī paliktu kā simbols, un tajā būtu arī kāda fakultāte - visticamāk, Juridiskā fakultāte.
"Pamatā centīsimies koncentrēties akadēmiskajā centrā," norādīja Muižnieks.
Tāpat LU rektors turpinās cīnīties par naudas piesaisti. Pēc viņa teiktā, galvenais, kam nauda vajadzīga, ir darbinieku atalgojums, lai Universitāte noturētu atbilstošu kvalitāti. Tāpat viņš vēlas arī vairāk valsts apmaksātu studiju vietu. Nākotnē Muižnieks vēlas LU ierindot labāko topā.
KONTEKSTS:
LU rektora vēlēšanas notika pagājušajā piektdienā, 24. maijā, un tajās vairāk balsu ieguva līdzšinējais augstskolas vadītājs Indriķis Muižnieks. Šīs rektora vēlēšanas paliks atmiņā kā vienas no skandalozākajām, jo kandidāti un viņu atbalstītāji nekautrējās izmantot arī apšaubāmas metodes konkurentu nomelnošanai.
Saskaņā ar LU Satversmi rektoru uz četriem gadiem ievēl amatā LU Satversmes sapulce. Rektoru var ievēlēt amatā divus amata termiņus pēc kārtas. Vienlaikus LU Juridiskās fakultātes personāls iesniegs protestu pret rektora vēlēšanu norisi un iznākumu, apstrīdot līdzšinējā rektora Muižnieka pārvēlēšanas tiesiskumu.
LU studenti pauduši vilšanos rektora vēlēšanu procesa norisē.
