Reģioni Krustpunktā

Energoresursu cenu kāpums krietni ietekmējis uzņēmējus Zemgalē

Reģioni Krustpunktā

Mājražotāji un zemnieki pircēju šodien meklē sociālajos tīklos. Būtisks pārdevēja godīgums

Muižā skolas vairs nav. Kas notiek ar ēkām?

Muižā skolas vairs nav. Kas notiek ar ēkām?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

42 skolēni pamatskolā un 28 bērni pirmsskolā, šāda ir Kuldīgas novada Laidu pamatskolas bilance šajā mācību gadā. Lielākoties mācību darbs te rit apvienotajās klasēs. Nākamgad skolēnu skaits saruks vēl vairāk. Tāpēc vietējā pašvaldība lēmusi, ka Laidu skolai šis ir pēdējais mācību gads. Un skola, kas vairāk nekā 100 gadu atrodas muižas ēkā, tiks slēgta, tukšas atstājot arī telpas. Lielu daļu Latvijas muižas un pilis nosargāt no iznīcības palīdzējis tas, ka tajās atradušās skolas. Pēdējos gados skolu tīklu sakārtošanas dēļ arī daudzas muižas ēkas palikušas tukšas.

Satraucas par Laidu muižas likteni 

19. gadsimta sākumā klasicisma stilā celtā Laidu muiža ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Kompleksā ir trīs ēkas, vecākajai no tām vairāk nekā 300 gadu. Ap to plešas vairāk nekā 14 hektāru (ha) plašs parks. Nu jau vairāk nekā 100 gadu šajā divstāvīgajā ēkā atradusies skola. Elita Tisjaka, kura ir skolas direktore 24 gadus, uzsvēra, ka ēku uzturēšanā un atjaunošanā ieguldīts daudz līdzekļu – gan pašvaldības, gan dažādu fondu naudas. Tā, piemēram, izpētē atklāts, ka zem krāsojuma galvenās ēkas pirmajā stāvā slēpjas sienu gleznojumi.

"Šie atsegumi ir iekonservēti, un es ļoti ceru, vai tas būs īpašnieks, vai tas būs apsamniekotājs, ka viņš tiešām turpinās manu iesākto darbu un šī pils paliks kā liela, liela vērtība,

jo restauratori teica, tā ir vērtība, gandrīz līdzvērtīga kā Rundāles pils, tikai vajag visu atklāt," stāstīja Laidu pamatskolas direktore.

Tieši labajā stāvoklī uzturēto ēku liktenis visvairāk satraucis vietējos iedzīvotājus.

"Ja kāds iegādājas un tomēr neko nedara, ka atstāta novārtā paliek... Vieta ir skaista, manuprāt, patīkama. Kas notiks, ja nekas te nenotiks?" sprieda Laidu pagasta iedzīvotāja Aija Botsmane. "Ka stāvēs tukša, ka nebūs bērnu, tāds tukšums būs. Galvenais, lai būtu labi cilvēki, kas rūpējas par ēku, lai ir sakopts, lai nav kā citur," piebilda Laidu pagasta iedzīvotāja Sarmīte Mackeviča. 

Bijušās Laidu pamatskolas ēka.
Bijušās Laidu pamatskolas ēka.

Laidu muižas situācija nav unikāla

Situācija, kāda šobrīd ir Laidu muižā, nav unikāla. Skolu tīkla sakārtošanas dēļ Latvijā skolas muižu ēkās beidz pastāvēt bieži. Kāpēc tik daudz skolu apdzīvojušas tieši muižas? Nacionālā enciklopēdija vēstī, ka pēc Latvijas valstiskās neatkarības proklamēšanas tika nodibināta Izglītības un zinātnes ministrija. Tika pieņemti vairāki ar izglītību saistīti likumi un Latvijā ieviesa obligāto pamatizglītību. To varēja apgūt bērni no 6 līdz 16 gadiem. Lai to nodrošinātu, bija vajadzīgas arī telpas.

"Jāņem vērā, ka pēc Latvijas Neatkarības kara 1920. gadā sākās agrārā reforma un, ja pirms tam šīs muižas piederēja vācu baroniem, šo muižu īpašniekiem, tad pēc agrārās reformas viņas tiek nacionalizētas kā ēkas un tiek nodotas sabiedrības interesēm. Loģiskais risinājums šajā brīdī, sākot no 1920. gada, ir skolu izvietošana šajās ēkās. Ja pirms tam tās ir bijušas mazās telpās, kur vien ir iespējams, tad šis ir tas brīdis, kad ir iespēja iegūt lielas telpas. Pārsvarā tas ir apdzīvotu vietu, pagastu, ciemu centros – tas tāds loģisks risinājums ir. Ir atsevišķi gadījumi, kad skolas muižās ir arī bijušas pirms tam, ir arī atsevišķi gadījumi, kā piemēram, Tetelmindes tautskola jau no 1832. gada ir atradusies muižā. Un jāņem vērā, ka ne tikai skolas muižās tiek izvietotas pēc 1920. gada, bet atsevišķos gadījumos tās ir dažādas citas iestādes, piemēram, slimnīcas, kā Reģu muižas gadījumā, tāpat ir Rudbāržu muiža – karavīru atpūtas nams, periodiski skola. Bet pārsvarā tās ir skolas," stāstīja Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Roberts Sipenieks. 

Skolas muižu ēkās darbu pārtraukušas dažādos laikos. Ir veiksmīgi, ja konkrētās pašvaldības turpina muižu izmantot savu funkciju nodrošinašanai vai interesenti tās veido par kultūrvietām, sliktāk, ja ēka savu cilvēku nesagaida vai nonāk bezatbildīga īpašnieka rokās.

"Protams, dramatiskākais piemērs neatkarības laikā mums ir Kaucmindes muiža, kur diemžēl šī īpašnieku maiņa bijusi ļoti neveiksmīga.

Pēc personīgās pieredzes, ko esmu guvusi, vēl pagājušogad apbraukājot daļu no šīm skolām, es teiktu, ka trešdaļu varētu nosaukt par veiksmīgiem piemēriem, trešdaļa ir tādā gaidīšanas rezīmā, trešdaļa varētu būt ne tas labākais piemērs," atzina Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) pārstāve Elvita Ruka.

To, ka šo ēku nākotne ir dažāda, norādīja arī Latvijas Piļu un muižu asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Lazdāns. Arī asociācijā ir muižas, kurās joprojām ir skolas vai arī tās jau pārtraukušas darbu.

"Tas ir ļoti dažādi. Piemēram, Strazdes muižā bija skola, tagad tur ir uztaisīts hostelis, notiek kultūras dzīve. Ļoti bieži pašvaldības piemērojas. Kad iziet skolas, zina jau, ka tas notiks, telpas ir izremontētas, tad viņi tur arī taisa kultūras centrus, dažādi pulciņi notiek, tāpat ir pensionāru biedrības, atrod to piemēroto mērķi. Ja galīgi nevar, tad jāskatās ir kāds cits pielietošanas mērķis – vai nu pašvaldība to domā, kā tur muzeju taisīt, kā uztaisīja Mazsalacā, kur Valtenberģu muižā ir muzejs, vai tā pati Kazdanga – arī muzejs uztaisīts. Pirmkārt, ir jākonsultējas ar speciālistiem, kas pārzina šo muižu darbību, tad jāizlemj, vai jāatrod privātīpašnieks, kas varētu attīstīt muižu, uztaisot viesnīcu, atkarībā no vietas, kur tas atrodas, kas dotu papildu darbavietas tādam lauku pagastam, kas ir ļoti būtiski. Šī būtu kā lauku nodarbinātības dažādošana, arī tie paši vietējie produkti visi aiziet. Mēs esam gatavi palīdzēt ieteikt idejas, pat ja viņi nav mūsu biedri, var droši zvanīt uz asociāciju. Pagājušajā nedeļā sazvanījos ar Vecbebru muižu, kur bija tehnikuma internāts, un arī viņi ir mēģinājuši iznomāt, un es mēģināšu palīdzēt atrast viņiem nomniekus telpām," teica Lazdāns.

Muižām grūti atrast krietnu saimnieku

Apsaimniekošanas un uzturēšanas augstās izmaksas, ēkas turpmākā funkcija un pielietojums, lai ieguldītie līdzekļi atmaksātos, – tās ir galvenās problēmas, kāpēc tukšajām muižu ēkām, kur gadu desmitiem skanējuši bērnu soļi, grūti atrast krietnu saimnieku. Savos iespaidos par Gulbenes novadā esošo Beļavas muižu, kur Krišjāņa Valdemāra pamatskola pārstāja darboties 2019. gadā, dalījās NKMP pārstāve Ruka:  

"Tā ir muiža, kas stāv tukša, ļoti skaista, tur arī skola likvidēta pirms trim, četriem gadiem. Tur nebija iespēja tikt pavisam iekšā, bet bija sargi, kam bija pieeja daļai tikai. Mani ieveda bijušajā garderobē, tur pie sienas bija atstutēti apzīmēti dēļi. Es saku: "Kas tie tādi?" Tur pēdējie mūsu skolēni sazīmēja sevi. Puiši, meitenes, kas sevi zīmējuši, un arī skolotāji. Un viss, ir tukša ēka, ir tikai šie apzīmētie dēļi, šie divi vecie kungi, kas ir sargi. Tā man likās simboliska, bet ne pārāk iepriecinoša bilde."

Gulbenes novada pašvaldības pārstāve Jana Igaviņa apstiprināja, ka Beļavas muiža vēl gaida savu satikšanos ar īsto cilvēku.

"Beļavas muižas apbūve joprojām pieder pašvaldībai, tā sastāv no vairākām zemes vienībām un divām ēkām – pati bijusī skolas ēka, un mums tur ir estrāde un sporta laukums.

Šobrīd ēka ir tukša un Gulbenes novada domes deputāti turpina sarunas, lai pieņemtu lēmumu, ko tad mums ar šo kultūrvēsturisko pieminekli darīt.

Tiek arī runāts ar Valsts pieminekļu aizsardzības inspekciju (Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde), kādi būtu šie vēlamie, iespējamie varianti, ko mēs varam darīt, jo tas ir vesels komplekss – muižas apbūve. Tā kā tas nemaz nav tik vienkārši. Gulbenes novadā ir arī ļoti labs piemērs, kas ir Litenes muiža, agrākā Litenes pamatskola. Joprojām pašvaldība spēj un uztur šo ēku, kurā ir jau vairākas iestādes iekšā – tur ir Valdorfa skoliņa, tur ir apģērbu apmaiņas punkts, ļoti aktīvi darbojas Litenes pagasta nevalstiskās biedrības, tur ir ļoti dzīvelīga un apdzīvota šī lielā ēka un sakopta, protams, Pededzes krastā, skaists un labs piemērs," norādīja Igaviņa.

Talsu novadā esošā Vandzenes pamatskola, kas atradās Vandzenes muižā, darbu beidza 2020. gada 31. augustā. Muiža pirmo reizi rakstos minēta 17. gadsimtā, bet muižas ansamblis būvēts 19. gadsimta sākumā, kas veidots Heikingu dzimtai. No skolas slēgšanas brīža jauna funkcija muižai vēl nav atrasta, un tā ir tukša.

"Mēs no izglītības pārvaldes pārņēmām muižu savā apsaimniekošanā, tā arī skaisti saucam par muižu, nevis vairs par skolu. Šobrīd ir tāda situācija, ka mēs esam sakārtojuši daudzus  juridiski formālus, birokrātiskus jautājumus, kas saistās ar muižas dokumentāciju, un muiža ar visu parku un kompleksu ir kultūras vēstures mantojums, mūs katru gadu uzrauga kultūras mantojuma pārvalde, arī viņi bija satraukušies par šo situāciju, kā tā varēja izvērsties. Bet šobrīd ir tā, ka mēs tiešām apsaimniekojam, lai nepasliktinātu stāvokli; tas mums ir noteikts no kultūras mantojuma pārvaldes. Mēs arī minimālā apmērā šai ziemas sezonā kurinām skolu. Pašvaldības saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas speciālisti apseko visus šos nedzīvojamos īpašumus, dos rekomendācijas centrālajai administrācijai, ko tālāk darīt ar šiem īpašumiem, arī šis īpašums būs vērtēšanā. Domāju, ka martā parādīsies pirmās vīzijas, ko mēs darām tālāk," stāstīja Talsu novada pašvaldības Vandzenes pagasta pārvaldes vadītāja Marika Grohjacka.

Domā par Laidu muižas nākotni 

Kuldīgas novadā vien var redzēt dažādu muižu tālāko dzīvi – tikai daži piemēri: Ķimales muiža pēc pārdošanas uz īsto saimnieku gaidīja astoņus gadus, Snēpelē muižu pagasta pārvalde izveidojusi par kultūrvietu, bet Rudbāržu muiža atdzims par Pulkveža O. Kalpaka profesionālo vidusskolu. Kuldīgas novada domes priekšsēdētājas vietnieks Artis Roberts atzina, ka šobrīd tiek domāts, kāda Laidu muižas kompleksam būtu labākā nākotne. 

"Bieži vien tas viss atduras uz naudas jautājumu, arī pašvaldība nevar tā vienkārši uzturēt lielus, vērienīgus īpašumus, jādomā kombinācija, vai tas būtu kāds labs nomnieks, vai tā būtu kāda sadarbība, ka kādu daļu uztur pašvaldība, kādu daļu nomnieks, vai nu vēl viens variants, ka nonāk privātās rokās. Tad droši vien tas būs tāds tuvākā pusgada jautājums, kad mēs,  pašvaldība, aktīvi iniciēsim tikšanos ar vietējiem iedzīvotājiem, lai uzklausītu viņu vēlmes. Salikt visu pa plauktiņiem, ko vēlas iedzīvotāji, ko vēlas pašvaldība, tad skatīties arī par tām iespējām."

Par muižu un kā to attīstīt, interesi izrādījusi radošā apvienība "Mekumara", kas Laidu muižā vēlās izveidot mākslas rezidenci.

"Pamatideja ir izveidot mākslas rezidenci, kurā varētu uzturēties gan īstermiņā, gan ilgtermiņā dažādi radošo profesiju pārstāvji, kas šeit brauktu gan uz meistarklasēm, gan uz arhitektūras simpozijiem. Ir daudzas dažādas idejas, ko esam realizējuši Rīgā dažādos laika posmos – to visu vienuviet mēs gribētu apvienot lauku teritorijā, un mērķis ir iet partnerībā ar domi, ar vietējo pašvaldību un kopīgi apgūt arī Eiropas Savienības fondus, lai šo vietu pa īstam labi attīstītu, padarītu interesantu, pieejamu, ar plašākām iespējām. Es domāju, ka ar mūsu ienākšanu Laidus varētu veidot par nākamo kultūras galapunktu Latvijā un veicināt šīs vietas atpazīstamību," teica apvienības pārstāve Anna Miesniece.

NKMP skaidroja, ka šobrīd aptuveni trešdaļa muižu ēku, kurās reiz saimniekojušas skolas, atrodas labās rokās. Līdzīgas problēmas kaimiņu valstīs risina citādāk. Piemēram, Igaunijā ticis realizēts Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumenta finansēts muižu skolu atjaunošanas projekts "Muižu skolas – saglabāšana izmantojot". Izveidota arī Igaunijas Muižu skolu asociācija, kas nodarbojas ar dažādiem jautājumiem, arī ar skolēnu izglītošanu par kultūrvēsturi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti