Muitnieki: Atvieglojumi pierobežas iedzīvotājiem nemazinās kontrabandu

Jaunie noteikumi, kas Latvijas – Krievijas pierobežas iedzīvotājiem ļauj robežu šķērsot atvieglotā kārtībā. liek vaicāt, vai tas neveicinās no Krievijas ievesto cigarešu un alkohola apjoma pieaugumu. Muitas pārvalde gan nepauž satraukumu par to. Arī robežsargi prognozē, ka nebūs daudz pārkāpēju, kas dosies tālāk aiz pierobežas zonas.

Latvijas un Krievijas pierobežas iedzīvotājiem turpmāk nevajadzēs saņemt vīzas, lai ierastos otrās valsts pierobežas zonā. Tā vietā tiks izsniegta īpaša pierobežas satiksmes atļauja. To paredz ar Krieviju noslēgtais līgums, kas pēc vairāku gadu ilgas ratifikācijas beidzot ir stājies spēkā. Līdzīga kārtība jau aptuveni gadu darbojas arī Baltkrievijas pierobežā.

Robežsardzes majors Agnis Višņevskis uz Latvijas kartes rāda pagastus pie robežas ar Krieviju, kuru iedzīvotāji tagad var doties uz Krievijas pierobežas teritoriju, saņemot vien īpašu bezmaksas atļauju, nevis vīzu. To starpā ir Baltinavas novads, novadu pilsētas: Alūksne, Balvi, Kārsava, Ludza.

Visi šie pagasti atrodas ne vairāk kā 50 kilometru attālumā no Krievijas robežas. Tieši tikpat tālu Latvijā bez vīzas drīkstēs iebraukt arī Krievijas pierobežas iedzīvotāji. Bet uz Rīgu viņi doties nevarēs. Gluži tāpat kā Latvijas pierobežas iedzīvotāji ar pierobežas satiksmes atļauju nevarēs braukt uz Maskavu. Arī viņiem būs jāpaliek vien 50 kilometru rādiusā no robežas.

„Tas attiecas tiešām tikai uz pierobežas teritoriju un tiešām tikai uz pierobežas teritorijas iedzīvotājiem," uzsver Ārlietu ministrijas preses pārstāve Līga Bergmane. „Mums jau ir viens labs piemērs, kas darbojas. Šāda pat vienošanās ir ar Baltkrieviju jau vairāk nekā gadu. Un tas pierāda, ka tā tiešām ir pieprasīta un daudz izmantota lieta. Cilvēki var ieceļot turpat blakus pāri robežai, lai apmeklētu kapu vietas, tikties ar radiniekiem. Ir daudz kultūras pasākumu, kuros viņi var piedalīties daudz vienkāršāk, nekā tas būtu gadījumā, ja būtu jāsaņem Šengenas vīza,” skaidro ministrijas pārstāve.

Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs nesen intervijā Latvijas Radio 4 šo vienošanos nodēvēja par tuvināšanos bezvīzu režīmam. „Tas ir solis pretī bezvīzu režīmam, ko mēs vēlamies panākt ar Eiropas Savienību un tostarp arī Latviju,” sacīja vēstnieks.

Savukārt Latvijas amatpersonas Baltkrievijas piemēru min, arī runājot par kontroli, lai pierobežas iedzīvotāji tiešām paliktu pierobežā, nevis dotos uz citiem reģioniem. „Šobrīd pieredze ar Baltkrieviju rāda, ka šie nelegālās imigrācijas riski ir mazi. Ir bijuši divi pārkāpumi pa visu šo laiku, kopš mēs piemērojām šo vienošanos ar Baltkrievijas Republiku,” atzīmē Robežsardzes pārstāvis Andris Višņevskis. Abos gadījumos Baltkrievijas pilsoņi Latvijas pierobežā palika ilgāk kā trīs mēnešus pusgada laikā, kas ir maksimāli atļautais termiņš arī ar Krieviju.

Nekādi īpaši reidi Krievijas pierobežā pēc šīs vienošanās arī nav paredzēti. „Mēs jau šobrīd ikdienā veicam norīkojumus uz autoceļiem. Speciāli mēs nestāvēsim ne tajos 30 kilometros, ne 50. Vienkārši ikdienā, ņemot vērā izstrādātos imigrācijas riskus, mēs nodrošinām patrulēšanu uz autoceļiem, kā arī tādās svarīgās vietās kā osta, lidosta. Līdz ar to, šādas personas tiks notvertas,” saka Višņevskis.

Amatpersonas uzsver, ka pārkāpēju skaitam nevajadzētu būt lielam, jo atļaujas saņemšanai pierobežā ir likumīgi jānodzīvo vismaz trīs gadus, un, pieprasot atļauju Krievijas vai Latvijas ģenerālkonsulātā, ir jānorāda ceļošanas mērķis. Pilnībā izslēgt šmaukšanās gadījumus gan nav iespējams.

Īpašu satraukumu par iespējamā nelegālā alkohola un cigarešu apjoma pieaugumu šīs vienošanās dēļ nepauž arī Muitas pārvaldes pārstāvis Genādijs Maškovs. „Es domāju, ka nē, jo tie, kas ar to nodarbojas profesionāli un regulāri, viņiem jau sen ir vīzas. Šie cilvēki ar to nodarbojas ne tikai vakar un ne mēnesi atpakaļ, bet jau, es teiktu, gadiem. Un viņiem tas pasākums jau sen viss ir organizēts,” norāda Muitas pārvaldes pārstāvis.

Maškovs saka, ka varētu palielināties to cilvēku skaits, kas cigaretes un alkoholu legāli ieved savām vajadzībām. Tomēr pa sauszemi legāli ievest drīkst diezgan maz: divas cigarešu paciņas un vienu litru stiprā alkohola nedēļā.

Muitas pārstāvis arī piebilst, ka liels nelegālo cigarešu daudzums pašlaik nāk gan no Baltkrievijas, gan no Kaļiņingradas apgabala, kur atrodas cigarešu rūpnīcas. Tomēr ne visas Latvijā pieejamās nelegālās cigaretes un alkohols tiek ievests tieši caur Latvijas robežu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt