Kinologi muitas suņus trenē Rīgas brīvostas teritorijā. Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes Kinoloģijas nodaļas vecākā muitas eksperte Irēna Zambare iepazīstina ar trīs suņiem. Visi paklausīgi sēž savos voljēros un gaida, kad tiks pie darba.
„Tas ir mans darba suns ''Nassau'', te ir mūsu instruktora suns ''Kim'', un tur mazs kucēns, pašlaik viņu neredz. Pašlaik apmācība viņam notiek,” stāsta Zambare.
Tabakas meklēšanas suns Nassau pagājušajā nedēļā starptautiskās sacensībās Krievijā ieguva pirmo vietu. Suns ir piecus gadus vecs. Sacensībās piedalījies jau trešo reizi un visās ieguvis godalgotas vietas. Šī gan bijusi pirmā zelta medaļa. Nassau ir ļoti dzīvespriecīgs, tomēr lielāko prieku sunim sagādā darbs.
„Atveda viņu no Holandes deviņus mēnešus vecu. Tad mēs sākām kopā mācīties un strādāt. Pamatapmācības ilga trīs mēnešus, un tad sākām strādāt. Viņš ir tāds īpašs suns, kuram ļoti patīk bumba. Un bumbas dēļ viņš ir spējīgs ļoti daudz strādāt, meklēt. Un sanāk, ka tabakas smaržu viņam sasaista ar bumbiņu. Principā tā dēļ viņš dzīvo, lai spēlētos ar bumbu,” stāsta Zambare.
Sarunas laikā Nassau nepārtraukti smilkst, jo ilgojas pēc savas iemīļotās bumbas. Tāpēc, ilgi nedomājot, suns tiek likts pie pie darba. Kinoloģe kravas mašīnā paslēpj cigaretes. Un suns nekavējoties sāk meklēšanu. Tomēr, apjucis no cilvēku burzmas, pirmajā reizē cigaretes neatrod.
„Nu, kā jums tur gāja? Nevar? Redz kā, Nassau, viss, sacensības ir vinnētas, ko nu vairs!” smejas kinoloģe.
Otrajā piegājienā gan suns cigaretes atrod ļoti ātri. Pilnībā sastingstot, viņš norāda kinologam, ka saodis tabaku.
Kinoloģijas nodaļas vadītāja Anita Ezis stāsta, ka reizēm suņiem gadās arī sliktās darba dienas. Tieši tāpat kā cilvēkiem.
Neskatoties uz to, dzīvnieki savu darbu dara itin labi. Šogad atrastas jau 8 miljoni kontrabandas cigarešu un 48 tūkstoši eiro skaidras naudas. Kopā muitā strādā 32 darba suņi. Katrs ar savu specializāciju – cigaretes, skaidra nauda vai narkotikas.
„Tabakas meklēšanas suņus mēs parasti uz Krievijas robežas skatāmies, lai viņi būtu lielāka auguma. Jo viņiem jāstrādā uz robežas, un uz robežas ir lielie transporti. Lai tas suns nebūtu jālaiž iekšā uz sēdekļiem. Naudas sunīši ir mazāki nekā narkotiku un tabakas, jo viņiem jāstrādā daudz ar cilvēkiem, pie cilvēkiem un jāaposta cilvēku bagāža un varbūt kādreiz apģērbs, jo naudu diezgan daudz slēpj cilvēki arī pie sevis. Tas, kas bija uz sacensībām, tas tāds maziņš sunītis – angļu springerspaniels. Kā mēs sakām, dāvaniņa, ne suns,” stāsta Anita Ezis.
Ideālais darba mūžs sunim ir 11 gadi. Apmācības ilgst trīs mēnešus, un parasti trenēt sāk suņus, kas ir gadu veci. Reizēm apmāca arī jaunākus, bet tad metodes ir nedaudz atšķirīgas. Tas ir tāpēc, ka ļoti svarīga ir ne tikai suņa fiziskā sagatavotība, bet arī psiholoģiskā. Kinoloģijas nodaļas instruktors Valdis Bikovskis atklāj, ka,
balstoties tikai uz suņa fizisko sagatavotību, apmācībā var tikt pieļautas nopietnas kļūdas. Ir arī suņi, kuri psiholoģiski nespēj izturēt spriedzi, tādēļ nav apmācāmi.
„Ja es, piemēram, nolikšu pie tās riepas kaut ko garšīgu vai kādu mantiņu. Tas kucēns redz – ko tad tas saimnieks tur dara? Jo suņi pēc dabas ir ļoti ziņkārīgi. Tas suns 99% ies uz turieni un mēģinās noskaidrot, kas tur ir. Un, ja šī pieredze būs tāda, ka viņš aiziet pie mašīnas un atrod kaut ko, tad viņam veidojas pozitīva pieredze. Un nākamreiz, redzot to mašīnu, viņš atkal ies uz turieni un domās – nu, tur taču bija kaut kas. Tā soli pa solim viņš pats neapzinās to, ka viņš apseko visu mašīnu,” skaidro Bikovskis.
Primāri ir jārada sunim vēlme kaut ko atrast mašīnā. Nedrīkst likt dzīvniekam domāt, ka viņš to dara tikai, lai izdabātu kinologam. Pēc tam ir jāatstrādā tehnika, un tad arī parādīsies rezultāts. Instruktors stāsta, ka pilnvērtīgā apmācībā ir ļoti svarīgi, lai starp suni, kinologu un instruktoru veidotos saikne. Līdzīga kā ar savu mājdzīvnieku.
