Muita nemierā ar darbinieku aizplūšanu; prasīs naudu algu celšanai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Pēdējā laika ģeopolitiskie notikumi muitas darbiniekiem likuši strādāt daudz intensīvāk, bet atalgojums to darīt nemotivē. Arī pieredzējušie kolēģi nereti atrod labāk apmaksātu darbu. Šobrīd darbinieki un vadība vienojušies, ka cilvēkresursu stiprināšana caur algu palielināšanu ir galvenā iestādes prioritāte, jo neviens vairs neslēpj – muitnieki darbu pamet un, ja netiks atrasta nauda, iestāde savas funkcijas pilnvērtīgi vairs nespēs veikt.

Muitas pārvaldes cilvēkresursu stiprināšana ir viena no svarīgākajām prioritātēm, un muitas darbinieku algas jāpalielina – par to vienisprātis ir kā muitas vadība, tā darbinieki, taču naudas šobrīd tam nav.

Arodbiedrība: Uz lielākām algām cer ne tikai muitā, bet arī citos valstij kritiski svarīgos dienestos
00:00 / 02:58
Lejuplādēt

Valsts iestāžu darbinieku, pašvaldību uzņēmumu un finanšu darbinieku arodbiedrības padomnieks juridiskajos jautājumos Ēriks Pūle atgādināja – par to, ka muitas darbiniekiem, līdzīgi kā kolēģiem robežsardzē, pienāktos izdienas pensijas, arodbiedrība runā jau kopš 2016. gada. Taču ne mazāk svarīgs ir arī algu jautājums, kas šobrīd īpaši sasāpējis.

"Muitnieks, kas atnāk strādāt uz muitu, sāk saņemt 700 eiro, kas pat likumā nesasniedz šo maksimumu [algu grupā]. Ņemot vērā šobrīd ģeopolitisko stāvokli – Eiropas, tajā skaitā Latvijas sankciju politiku, sankciju kontrolēšanas funkcija ir tieši muitniekam. Līdz ar to – bez jau esošajiem pienākumiem ir pienācis milzīgs pienākums klāt un, protams, ar tādu mazu atalgojumu tādu kārtīgu cilvēkresursu kapacitāti nav iespējams stiprināt, un esošie speciālisti iet prom," teica Pūle.

Viņš profesionālu darbinieku trūkumu sauca par lielu problēmu muitā.

Pūle arī skaidroja, ka pieredzējušu kolēģu aiziešana ir īpaši smags zaudējums, jo apmācības ir ļoti sarežģīts un laikietilpīgs process.

Arī muitas priekšnieks Raimonds Zukuls apzinās – nauda algu celšanai jārod, citādi muitu var piemeklēt grūti laiki.

"Noteikti kārtējo reizi tiks sagatavots pieprasījums Finanšu ministrijai, norādot faktiski uz tiem riskiem, kas mums pastāv, ja netiek šī kapacitāte stiprināta. Vai nu tas būtu personāla resursu trūkums, kas nespētu veikt kādas funkcijas. Vai nu darbības netiek izpildītas pienācīgā kvalitātē," sacīja Zukuls.

Tikmēr Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis skaidroja – līdzīgi kā citos gadījumos, lai atrastu naudu algu pieaugumam, savas finanses jāpārskata pašai pārraugošajai iestādei, šajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Savukārt, ja arī pēc pārskatīšanas naudu neizdodas atrast, šis jautājums jārisina, veidojot nākamā gada budžetu.

"Ņemot vērā, ka šis gads ir vēlēšanu gads, tad saskaņā ar likumu nākamā gada valsts budžetu veidos jau jaunā valdība un jaunā Saeima. Un tad attiecīgi šī valdība būs sagatavojusi un apkopojusi visus priekšlikumus, ko nozares ministrijas un padotības iestādes būs iesniegušas,  un tas tiks nodots jau jaunajai valdībai.

Un tad jaunā valdība, uzklausot nozaru ministrijas vai padotības iestādes, lems par papildu finansējuma piešķiršanu prioritātēm.

Mēs jau esam informējuši nozares ministrijas par to, ka savas jaunās politiku prioritātes viņi mums varētu iesniegt līdz jūlija sākumam," teica FM pārstāvis.

Darbiniekus pārstāvošās arodbiedrības padomnieks Pūle gan neesot atmetis cerības – šajā nedēļā viņš plāno noorganizēt trīspusēju tikšanos starp arodbiedrību, VID un FM, lai meklētu iespējamos steidzamos risinājumus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti