Skolēnu ekskursijām mācību laikā būtu jābūt apmaksātām no skolas vai pašvaldības līdzekļiem, taču realitātē bieži ekskursijas notiek ar vecāku līdzfinansējumu. Ludzas 2.vidusskolas skolēnu vecāki un skola ar šādu problēmu saskārušies pavisam nesen, rīkojot divu dienu ekskursiju uz Ventspili. Lielākā daļa 4.klases skolēnu vecāku braucienu varēja atļauties, taču daļai bērnu nepietika naudas, jo brauciens kopumā izmaksāja 49 eiro.
Skolotāja Inta Trukšāne stāsta, ka lielākā izmaksu daļa ir transporta izdevumi. “Ja tīri valstiski būtu kāda konkrēta summa piešķirta un būtu iespēja, ka [notiek] viena ekskursija gadā. Jo autobusi izmaksā ļoti dārgi,” saka Trukšāne.
Skolotāja norādīja, ka atsevišķos gadījumos iesaistās arī pašvaldība un apmaksā transportu kādiem kultūras vai sporta pasākumiem bērniem, taču šajā reizē nedz skola, nedz vecāki atbalstu nelūdza.
Izglītības kvalitātes valsts dienestā skaidro – gadījumā, ja ekskursijas rīko mācību laikā, tās uzskatāmas par programmas sastāvdaļu un izmaksas jāsedz no skolas vai dibinātāja līdzfinansējuma, ja vien visi vecāki paši nevienojas, ka braucienu apmaksās.
“Protams, ja runājam par izklaides ekskursijām, tas ir pavisam cits stāsts. Bet tad skolai arī jāaizdomājas par to, vai ir jābrauc mācību procesa laikā. Izklaides ekskursijas mērķim jāatbilst programmas īstenošanas mērķim. Ja daļa skolēnu brauc, tad pārējiem jānodrošina programmas īstenošana. Bet nevaram noliegt to, ka skolai jāaizdomājas par bērnu psiholoģisko stāvokli – viņi nav vainīgi, ka finansiālu apstākļu dēļ vecāki nevar finansēt tās izmaksas,” norāda dienesta uzraudzības departamenta pārstāvis Maksims Platonovs.
Dienestā apstiprina, ka šāda problēma pastāv Latvijas skolās, taču liela loma ir tam, kā skolas līdzekļus plāno, meklē alternatīvas, piemēram, ekskursijā vedot vairākas klases vai plānojot tuvākus maršrutus. Tāpat skolai jābūt komunikācijai ar pašvaldību, ja līdzekļu trūkst.
Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas viceprezidente Aija Melle papildināja, ka nav pieļaujama nevienlīdzīga attieksme pret bērniem, taču nereti tā ir realitāte skolās: “Tā ir problēma šobrīd. Es priecājos, ka Kultūras ministrijā ir darba grupa izstrādājusi konceptu par Latvijas skolas somu, kur tiek paredzēts, ka par valsts finansējumu katram bērnam reizi gadā vajadzētu saņemt kultūras, mākslas ar izglītojošu funkciju pakalpojumu. Obligāti vajadzētu iekļaut, protams, arī transportu.”
Iepriekšminēto kultūras programmu skolēniem varētu ieviest 2018.gadā, taču līdz tam direktoru organizācijas ieskatā ir jāstiprina tieši skolu un pašvaldību attiecības, kā arī valsts atbalsts maznodrošinātajiem skolēniem.
