Nav pagājis mēnesis, kopš valdības sēdes slēgtajā daļā tika nolemts nepārsūdzēt ECT spriedumu lietā "Ternovskis pret Latviju". Būtiski, ka šajā lietā ir saistība ar atteikumu pielaidei valsts noslēpumam.
Robežsargs Andris Ternovskis 1997. gadā tika paaugstināts amatā par Jelgavas robežsardzes daļas priekšnieku, bet drīz vien tika atbrīvots no amata, jo stājās spēkā likums “Par valsts noslēpumu”, kas noteica speciālo pielaižu valsts noslēpumam piešķiršanas kārtību. Ternovskis no Satversmes aizsardzības biroja (SAB) saņēma atteikumu augstākās kategorijas pielaides saņemšanai, līdz ar to tika atzīts par konkrētā amata ieņemšanai neatbilstošu un zaudēja darbu.
Šo lēmumu viņš pārsūdzēja ģenerālprokuroram, kas SAB lēmumu atstāja spēkā. Lieta nonāca Strasbūrā un valsts zaudēja. ECT secinājusi, ka Latvijā pastāvošā kārtība, kādā pārsūdzami atteikumi par pielaides piešķiršanu valsts noslēpumam, ir pretrunā ar tiesībām uz taisnīgu tiesu. Arī tas, ka personai ir liegts iepazīties ar atteikuma iemesliem. „Tas nav pareizi, ka cilvēkam pašam netiek atklāts, kādēļ pielaide tiek atteikta,” saka Andra Ternovska pārstāve ECT Annija Dāce.
Valdība jau piekritusi Ternovskim izmaksāt 5000 eiro kompensāciju. Un saistībā ar spriedumu plānots veidot darba grupu, kura varētu piedāvāt risinājumus, lai paātrinātu vērtēšanas procesu attiecībā uz pielaides piešķiršanu valsts noslēpumam.
Dāce uzsver, ka būtu jāmaina pielaižu atteikuma pārsūdzēšanas kārtība, lai tā vairs nepārkāptu personas tiesības uz taisnīgu tiesu.
Kamēr par izmaiņām vēl domās ekspertu grupa, jau drīzumā ECT savu prasību par atteikumu saņemt pielaidi sola iesniegt Broka un pašvaldību lietu ministrs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK).
